Rakstveida valodas apguves traucējumi apgrūtina dzīves plānu īstenošanu, jo sabiedrībā izveidojies stereotipisks spriedums par to, ka slikts lasītājs ir neizglītots vai nepietiekami attīstīts. Un tas savukārt veido negatīvu paštēlu, nereti rada uzvedības traucējumus un sociālās iekļaušanās grūtības," problēmu skaidro Anda Kauliņa.Kaut gan Latvijā šajā jomā nav veikti speciāli pētījumi, tomēr dati liecina, ka vidēji Eiropā 2 līdz 4% bērnu ir izteikti lasīšanas traucējumi. ASV situācija ir sliktāka, jo tur 10-17,5% cilvēku ir šāda problēma. Tas nozīmē, ka 20 skolēnu klasē ir vismaz 2 bērni ar lasīšanas traucējumiem, to skaitā vairāk nekā 80% bērnu ar mācīšanās grūtībām ir arī lasīšanas grūtības. Vācijā situācija ir līdzīga - līdz pat 10% skolēnu raksturīga apgrūtināta vai traucēta vizuālās uztveres spēja, grūtības izmantot vizuālos palīglīdzekļus un 7-8% astoņgadīgu un 4-6% divpadsmitgadīgu bērnu ir diagnosticēti specifiski lasīšanas traucējumi, teikts Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) paspārnē veiktajā pētījumā.Lasīšanas traucējumus iespējams diagnosticēt otrās klases beigās, kad bērns ir saņēmis vismaz divus gadus ilgu pedagoģisko palīdzību lasīšanas pamatprasmju apguvē un, neskatoties uz vecuma grupai atbilstošu vispārējā intelekta līmeni (IQ līdz pat 100), nespēj lasīt atbilstoši izvirzītajām prasībām.
"Atsevišķi pētījumi liecina, ka pat 5-15% cilvēku ar IQ līmeni 85 - 115 ir ar specifiskiem lasīšanas traucējumiem. Bieži vien šiem traucējumiem netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība un problēma padziļinās līdz pat 4.-5.klasei, kad bērns vairs nespēj kvalitatīvi sekot līdzi mācību procesam. Tā sekas ir psihosomatiskas slimības, otrgadniecība, mācību kavējumi, agresīva - antisociāla uzvedība un mācību pārtraukšana," lasīšanas problēmu sekas skaidro Anda Kauliņa.