Latvijā ēnu ekonomika samazinājusies līdz 21,1%

Manuprāt,, šī ir laba ziņa. Cita lieta, ja esi pilnā nopietnībē iedomājies, ka vienīgais labais rezultāts ir ēnu ekonomika 0% līmenī un rīt uz pusdienas laiku!

Kā Ēlerte kļuva par miljonāri? Vairāki lasītāji mums jautā – kāpēc pašreizējā Vienotības Rīgas mēra posteņa kandidāte Sarmīte Ēlerte nekad nav vēlējusies atklāti pastāstīt, kā kļuva par miljonāri. Publicējam fragmentu no apgādā Atēna iznākušās trīssējumu grāmatas Mūsu vēsture: 1985 – 2005, kas īsi un skaidri atbild uz šo jautājumu. 1991. gada jūnijā tobrīd vēl valdības un Augstākās padomes laikraksts Diena tā direktora Arvila Ašeradena personā noslēdza sadarbības līgumu ar Zviedrijas avīzi Expressen. Mazliet vēlāk Augstākā padome deva zaļo gaismu laikraksta pārveidošanai par akciju sabiedrību, kas ļautu piesaistīt arī ārzemju kapitālu. Visbeidzot 1992. gada pavasarī parlaments bez īpašas apspriešanas sankcionēja Dienas privatizāciju. Ventspils mērs Aivars Lembergs prokuratūrā pat vērsās ar šāda satura iesniegumu: «Bijusī valsts laikraksta Diena redaktore Sarmīte Ēlerte un bijušais šā uzņēmuma direktors Arvils Ašeradens savulaik paši sev pārdeva valsts laikrakstus, izveidojot privātu akciju sabiedrību Diena. Pārdošanas cena bija tikai 1,9 miljoni Latvijas rubļu, tas ir nepilni 10 tūkstoši latu, kaut gan tādi laikraksti maksā vismaz 10 miljonus latu. Valstij netika samaksāts ne par nosaukumu, ne auditoriju. Viņi to visu ieguva par velti.” Taču prihvatizāciju neviens nebija ieinteresēts apturēt, bet citi interesenti palika ar garu degunu. Viens no privatizācijas laiku Dienas komentētājiem Dzin­tars Zaļūksnis stāsta: “Kamēr mēs taisījām avīzi, kamēr bija visi augusta un janvāra notikumi, tikmēr izrādījās, ka ir cilvēki avīzē, kas ir sameklējuši inves­torus un jau sarunājuši visu, kā to pataisīt privātu. Kamēr Viktors Daugmalis taisīja avīzi, Ēlerte taisī­ja visu šo shēmu, un tad četri cilvēki, kuri pēc tam kopā ar zviedriem dabūja kontrolpaketi, – Ēlerte, Ašeradens, Zigurds Drafens un Pauls Raudseps -izdarīja visu, lai mēs nedabūtu neko.” Kā tad tieši tas notika? “Pasludināja ļoti demokrātiski, ka visi darbinieki drīkst pieteikties uz akcijām. Es, naivs cilvēks būdams, parēķināju, paskatījos, uz cik akcijām Ašeradens pieteicies, ā, viņš pieteicies uz 450, es pieteicos uz 451. Pēc tam sākās presings. Izsauca mani viens pēc otra, prasīja, no kurienes nauda. Es pat zvanīju uz Zviedriju un jautāju, ar ko mana nauda sliktāka par Ašeradena naudu. Viņi man to, protams, nevarēja paskaidrot. Es nebiju tāds viens, un, tā ka bija skaidrs, ka mes neatkāpsimies, vienā naktī pirms dibināšanas sapulces jurists pārtaisīja dibināšanas dokumentus… Un nav jau par ko apvainoties. Visu revolūciju pieredze rāda, ka komanda, kas uztaisa, vai nu pati aiziet vai tiek izdzīta ārā, un pēc tam nāk tie, kas jau ir sarēķinājuši, kas viņiem no tā ir vajadzīgs. Revolūciju uztaisa cilvēki ar karstām sirdīm, pēc tam nāk tirgotāji un savāc augļus…” Sarmīte Ēlerte savus augļus savāca 2008. gadā, savulaik par dažiem tūkstošiem latu pri(h)vatizētās Dienas akcijas zviedru Tidning AB Marieberg pārdodot par 650 818 latu.