Zemkopības ministrija (ZM) likuma grozījumu anotācijā skaidro, ka ĀCM draudu ierobežošanas pasākumu īstenošanai Medību likuma pārejas noteikumos noteiktā norma bija spēkā līdz mežacūku populācijas blīvuma samazināšanai vismaz līdz vienai mežacūkai uz 200 hektāriem, bet ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.martam.
Taču tā kā mežacūku populācijas lielums visā Latvijas teritorijā nav samazināts līdz šai normai un mežacūku populācija strauji atjaunojas jau šobrīd no ĀCM daļēji atveseļotās teritorijās Latgalē un Vidzemē, Latvijai jāturpina ĀCM kontroles un apkarošanas normas, kamēr valsts iegūs no ĀCM oficiāli brīvas valsts statusu.
Grozījumi likumā paredz noteikt stingru regulējumu turpmākai ĀCM izplatīšanās mežacūku populācijā un slimības ierosinātāja pārnešanas no meža uz mājas cūkām ierobežošanai, mērķtiecīgi mazinot mežacūku populāciju. Tādējādi plānots efektīvāk samazināt mežacūku populāciju Latvijā un līdz ar to ĀCM izplatības risku Latvijā, jo īpaši teritorijās kur ĀCM situācija bija ievērojami uzlabojusies, un ĀCM nonākšanu mājas cūku novietnēs.
Latvijā medniekiem būs jāturpina medīt mežacūkas, lai samazinātu to populācijas blīvumu piekritīgajā medību platībā atbilstoši Valsts meža dienesta noteiktajam minimālajam mežacūku nomedīšanas apjomam, lai uz 200 hektāriem būtu viens mežacūkas īpatnis vai līdz brīdim, kamēr valsts iegūst no ĀCM oficiāli brīvas valsts statusu (būs pagājuši vismaz 12 mēneši pēc pēdējā mežacūkas saslimšanas gadījuma valstī).
Grozījumi Medību likumā vēl jāskata valdībā un Saeimā.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.