Tas norāda, ka Dienvideiropā pastiprināsies karstums un sausums, karstuma viļņi skars arī Centrāleiropu, bet tie galvenokārt nesasniegs Ziemeļeiropu. Tādēļ gan Baltijas valstīs, gan Skandināvijā un arī Polijā prognozēta visai mitra un vēsa vasara.
Sagaidāms, ka Ziemeļeiropā laikapstākļus bieži noteiks cikloni, kas bloķēs siltā gaisa plūsmu un sagādās daudz nokrišņu. Mitrā zeme vēl vairāk mazinās liela karstuma varbūtību - daļa Saules enerģijas tiks ieguldīta mitruma iztvaicēšanā, nevis gaisa sakarsēšanā.
Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra jaunākā informācija liecina, ka maija otrajā pusē un jūnijā gaisa temperatūra Latvijā svārstīsies ap normu un bieži noslīdēs zem tās. Nākamajās divās nedēļās tiek prognozēts liels nokrišņu daudzums, jūnijā tas varētu būt tuvu daudzu gadu vidējam rādītājam.
Eiropas Komisijas programmas "Copernicus" apkopotie dati par ilgtermiņa prognozēm no astoņiem dažādiem avotiem liecina, ka Dienvideiropā vasara gaidāma karstāka un sausāka nekā parasti, savukārt Britu salās, Skandināvijā un Baltijas jūras reģionā gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums varētu būt tuvu normai.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem pērn un aizpērn vasaras vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija grādu augstāka par normu. Gan 2020., gan 2019.gadā bija neierasti karsts jūnijs, bet vēss jūlijs.
Atbilstoši prognozēm jūnijs šogad būs krietni vēsāks nekā pērn un aizpērn, savukārt jūlijs varētu būt siltāks.