Latvija rindā uz iekļaušanos Nord Pool palikusi pēdējā

Kāds ir Jūsu vizītes Lietuvā mērķis?Mēs šobrīd strādājam pie visu triju Baltijas valstu pilnvērtīgas integrācijas Ziemeļvalstu energobiržā. Šobrīd nākamā «uz strīpas» ir Lietuva. Es nevaru atklāt visas detaļas, taču Viļņā runājam par Lietuvas un Latvijas iekļaušanas gaitu Nord Pool Spot.Ir zināms, ka pirms jaunu valstu iekļaušanas biržā nepieciešams pusgads, lai veiktu nepieciešamos priekšdarbus. Vai Lietuva var tikt uzņemta nākamā gada sākumā?Jā, pirms pievienošanās ir jāpaiet sešiem mēnešiem, ko dēvējam par pieteikuma laiku. Pirmkārt, tas saistīts ar tirgus dalībnieku informēšanu par elektroenerģijas cenu apgabala paplašināšanos. Īpaši tas attiecas uz valstīm, kam šobrīd jau ir fiziski energosavienojumi ar Skandināviju, piemēram, Igaunijai. Otrkārt, šie seši mēneši ir vajadzīgi nepieciešamo priekšdarbu veikšanai, līgumu slēgšanai un tamlīdzīgi. Lietuvā mēs vēl gaidām parlamenta gala lēmumu attiecībā uz izmaiņām Enerģētikas likumā. Lietuvas politiķi ir teikuši, ka gala lēmumi varētu tikt pieņemti tuvāko nedēļu laikā un šo brīža sākas manis minētais sešu mēnešu periods. Domāju, ka Lietuvā esam jau ļoti tuvu šim sākuma posmam.Kā šajā procesā veicas Latvijai?Latvijas ātrums šajā procesā ir bijis lēnāks, salīdzinot, piemēram, ar Igauniju. Es to nesauktu par vilšanos, taču tas ir prasījis vairāk laika, nekā bijām gaidījuši. Iespējams, mēs bijām pārāk optimistiski. Latvijā ir jau pieņemti grozījumi ar enerģētiku saistītos likumos, kas ir ļoti labi. Taču vēl ir vajadzīgs neatkarīgs elektroenerģijas sistēmas operators, no Latvenergo nodalīts uzņēmums. Tas ir ļoti būtisks priekšnoteikums no mūsu puses.Visu O.Zebra interviju ar Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas_ Nord Pool Spot _vadītāju Mīkaelu Lundinu lasiet otrdienas laikrakstā Diena vai sadaļā ŠODIEN LAIKRAKSTĀ.