Kā pavēstīja diplomāti, kuri nevēlējās publiskot savu vārdu, minētās dalībvalstis, kas blokam pievienojās pēc 2004.gada un kuras vēl nav ieviesušas eiro, paudušas satraukumu par nepieciešamību pievienoties eirozonai saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā šo valstu uzņemšanas brīdī.
Bulgārijas, Čehijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Ungārijas pārstāvji arī norāda, ka eirozona būtiski mainās, kļūstot par ciešāku fiskālo, ekonomisko un politisko kopumu, pretstatā monetārai apvienībai.
"Visas septiņas valstis norāda, ka izmaiņas eirozonas juridiskajā statusā varētu mainīt to uzņemšanas līgumu nosacījumus," kas savukārt "varētu likt tām rīkot jaunus referendumus", atklāja kāds sarunām pietuvināts avots.
Tāpat šīs bloka dalībvalstis pieprasa, lai tām eirozonā neietilpstošajām valstīm, kuras vēlēsies piedalīties parasti slēgtajās sarunās "par iespējamajām reformām", šāda iespēja tiktu nodrošināta.
Francijas un Vācijas līderi iepriekš pieļāvuši, ka, iespējams, būs nepieciešamas izmaiņas līgumos, lai nodrošinātu rūpīgāku vājāko eirozonas dalībvalstu uzraudzību.