Vides padomes sēdes laikā ES dalībvalstis vienojās par ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērķa 2030.gadam pārdali starp dalībvalstīm un atbalstīja īpašas papildus elastības piešķiršanu Latvijai.
Vienošanās panākta par emisiju samazināšanas mērķu noteikšanu ES Emisijas tirdzniecības sistēmas neaptvertajiem sektoriem - transportam, lauksaimniecībai un enerģētikai - kas Latvijā veido aptuveni 80% no kopējām SEG emisijām.
Līdz padomes sēdei Latvija jau bija panākusi 0,547 miljonu vienību piešķiršanu un tikšanās laikā nodrošināja vēl papildus 1,151 miljonu vienības. Proti, Latvijai tās nebūs jāpērk un tas ļaus ietaupīt vairākus desmitus miljonus eiro, ko varēs novirzīt tautsaimniecības attīstīšanai, ieviešot SEG samazināšanas pasākumus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) uzsver, ka vienošanās uzskatāma par lielu panākumu, jo pirms sēdes Vides padomes dalībvalstis bija gatavas atbalstīt pašreizējo prezidentūras piedāvāto tekstu.
Regulas projekts nosaka, ka līdz 2030.gadam Latvijai ne-ETS-SEG emisijas jāsamazina par 6% salīdzinot ar 2005.gada apjomu. Vislielāko ne-ETS SEG emisiju apjomu Latvijā rada transports, lauksaimniecība un enerģētika.
Plānots, ka regulas projekts varētu stāties spēkā 2018.gadā.
Kampmanis