Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šī gada sākumā publicētajā pētījumā Konkurētspēja un produktivitāte Baltijā secina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmējis Baltijas valstu konkurētspēju un produktivitāti. Cenu, algu, izmaksu pieaugums ir mazinājis Baltijas valstu konkurētspēju, turklāt Igaunijā piedzīvota recesija.
Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka pēdējos gados Baltijas ilgtermiņa attīstībai ir parādījušies jauni draudi – ģeopolitiskie riski, enerģētiskā drošība un enerģijas izmaksas, kā arī starptautiskās tirdzniecības ierobežojumi. Bet ir arī vesela virkne "vecu vainu". SVF pētījumā Konkurētspēja un produktivitāte Baltijā secina, ka, lai gan Latvijas konkurētspēja pēdējos gados nav mazinājusies tik būtiski kā Igaunijas, ilgtermiņa produktivitātes izaicinājumu netrūkst. Vājas produktivitātes pamatā ir nepareiza resursu sadale un vāja uzņēmumu ienākšanas un izejas dinamika. Nepareiza resursu sadale ir bijusi krietni izteiktāka pakalpojumu nekā ražojošajās (preču) nozarēs. SVF norāda, ka pakalpojumu sektoros neproduktīvi uzņēmumi "dzīvo" ilgāk. Tajos bieži ir augstākas konkurences barjeras un vairāk tirgus šķēršļu jauniem ienācējiem.
Jāinvestē produktīvajos
SVF šī gada oktobrī publicējis vēl vienu pētījumu Resursu sadales efektivitāte, uzņēmumu dinamika un produktivitāte Latvijā, kas koncentrējas tieši uz faktu, ka pēdējās pāris desmitgadēs resursi nav plūduši uz produktīvākajām firmām. SVF šajā pētījumā secina, ka no jauna atvērtie uzņēmumi bieži ir mazāk produktīvi nekā jau ekonomikā esošie uzņēmumi. "Tas nozīmē, ka valsts atbalstam jaunajiem uzņēmumiem jābūt selektīvam. Jācenšas nošķirt tās firmas, kas īstermiņā ir ar zemu produktivitāti, bet ir inovatīvas un ar augstu nākotnes potenciālu, no tādām, kam nākotnē
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 30. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00