Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. oktobris
Renāte, Modrīte, Mudrīte

Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts pirmajā pusgadā - 4,4% no IKP

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā pusgadā bija 652 miljonu eiro apmērā, kas ir 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tostarp šogad otrajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 521 miljons eiro, kas ir 6,5% no IKP.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" centrālās bankas ekonomists Guntis Kalniņš norāda, ka pasaules un arī Latvijas tautsaimniecības straujā tempā arvien atkopjas. Latvijas eksportētāji turpina eksportēt rekordlielus preču apmērus, bet, pateicoties cenu pieaugumam, eksportēto preču vērtība sasniedza arvien jaunus augstumus. Vienlaikus bažas par izejmateriālu piegāžu ķēžu sastrēgumiem pasaulē nemazinās, taču Latvijas imports otrajā ceturksnī atguvies.

Viņš atzīmē, ka straujais preču tirdzniecības vērtības kāpums, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, kad pandēmijas ietekmē bija viszemākā starpvalstu tirdzniecības aktivitāte, atspoguļo bāzes efektu un arī strauju cenu kāpumu. Reālā izteiksmē eksporta kāpums gan pēdējos ceturkšņos ir pierimis, sasniedzot rekordlīmeni, ko raksturo 11,2% pieaugums divos gados kopš 2019.gada otrā ceturkšņa, kam pa vidu bija dziļākā pandēmijas "bedre". Savukārt importa apmēra izaugsme, kas iepriekš nedaudz iepalika no eksporta atkopšanās, otrajā ceturksnī uzņēma tempu, atgūstoties izejmateriālu un satiksmes līdzekļu ievedumam.

"Preču eksporta vērtības kāpumā otrajā ceturksnī vadības groži saglabājās "karstā" koksnes izstrādājumu eksporta rokās, joprojām balstoties uz būvniecības sektora pieprasījumu un baudot ārkārtīgi augstu cenu līmeni," pauž Kalniņš.

Viņš min, ka ļoti straujš pieaugums bija parasto metālu izstrādājumu eksportā, kas atguvās pēc ilgstošiem izejvielu piegāžu kavējumiem. Nemainīgi turpinājās mehānismu un elektroierīču eksporta kāpums, un otro ceturksni pēc kārtas bija vērojams spēcīgs ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums.

Savukārt pakalpojumu eksports otrajā ceturksnī atgriezās pie izaugsmes salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pateicoties kāpumam citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanā, piemēram, reklāmas, tirgus izpētes, tirdzniecības, kas spēja saglabāt izaugsmi kopš pandēmijas sākuma, bet otrajā ceturksnī pieauga teju par 30%. Tajā pašā laikā braucienu pakalpojumu sniegšana saruka, pat salīdzinājumā ar nelielo pērn otrajā ceturksnī sniegto pakalpojumu vērtību, norāda Kalniņš.

Strauji atjaunojoties preču importa plūsmai, preču un pakalpojumu tirdzniecības bilances deficīts otrajā ceturksnī būtiski pieauga - līdz 4,5% no IKP. Savukārt kopā ar raksturīgo deficītu ienākumu kontos (1,9% no IKP) 2021.gada otrajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta bilancē izveidojās deficīts 6,5% apmērā no IKP. Ienākumu kontu deficītu galvenokārt veidoja ārvalstu investoru peļņa, kas faktiski atgriezusies pirmspandēmijas līmenī.

Finanšu kontā otrajā  ceturksnī lielākās plūsmas bija saistītas ar iepriekš pārfinansētā valdības parāda atmaksu, Latvijas Bankas dalību Eirosistēmas monetārās politikas operācijās un monetāro finanšu iestāžu parādsaistību mazināšanos. 

Ārvalstu tiešo investīciju apmērs arī otrajā ceturksnī aptuveni divkārt pārsniedza pēdējos gados ierasto līmeni un veidoja 5,5% no IKP. Investīcijas visvairāk pieauga nekustamā īpašuma nozarē, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas