Patlaban satelīti top arī Lietuvā un Igaunijā, bet, visticamāk, Latvijai savu satelītu izdosies palaist Zemes orbītā pirmajai. Venta-1 no kaimiņvalstu satelītiem atšķiras gan izmēra, gan svara ziņā - ja Igaunijas satelīta svars plānots ap vienu kilogramu, bet Lietuvā tas būs ap diviem vai trim kilogramiem, tad Latvijas pirmais satelīts sākotnēji plānoto piecu kilogramu vietā tagad sver 7,5 kilogramus.
Satelīts Venta-1 paredzēts kuģu satiksmes Automātiskās identifikācijas sistēmas realizācijai ar pavadoņu sistēmu, kuru izstrādā Vācijas kosmosa tehnoloģiju uzņēmums OHB-System AG. Projektā iesaistīta arī Brēmenes universitāte, bet no Latvijas puses piedalās Ventspils augstskola un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks.
Brēmenes universitātes pasniedzējs un uzņēmuma OHB Technology AG zinātnieks Indulis Kalniņš, kurš līdz 1989.gadam dzīvojis un strādājis Latvijā, informēja, ka satelīta Venta-1 galvenā krava būs Automātiskās identifikācijas sistēmas uztvērējs. Šī sistēma nodrošina iespēju reālā laikā iegūt informāciju par kuģu satiksmi visā pasaulē.
Atsevišķs modulis uz satelīta Venta-1 būs zviedru uzņēmumam Microtec AAT, kas testēs amerikāņu militāristu vajadzībām izstrādāto tehnoloģiju Plug-And-Play, informēja Kalniņš.
Izstrādes laikā mainījies ne vien satelīta svars, bet arī forma. Sākumā tas bijis iecerēts krietni mazāks. "Tagad viss ir dubultā - ja kāds elements iziet no ierindas, satelīts darba spēju nezaudē. Satelīts Venta-1 ir kļuvis ļoti profesionāls, un mēs varam cerēt, ka tas ilgu laiku strādās kosmosā," akcentēja Kalniņš.
Satelītam Venta-1 būs trīs Zemes stacijas, kas uztvers tā raidītos signālus. Galvenā Zemes stacija būs Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē, rezerves stacija atradīsies Vācijas pilsētā Brēmenē. Plānots, ka nākotnē būs arī trešā Zemes stacija Itālijā, Dienvidtirolē.
Latvijas pirmā satelīta izstrādes nozīmīgumu uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis: "Var droši apgalvot, ka šī ir svarīga diena Latvijai. No šī brīža kosmosa tehnoloģijas Latvijā noteikti attīstīsies". Ekmanis atgādināja, ka pirms 50 gadiem, 1961.gadā, kad Salaspilī tika atklāts Latvijā pirmais atomreaktors, tas bijis būtisks pagrieziena punkts, kas devis impulsu aktīvākai zinātnes attīstībai Latvijā. Arī Latvijas pirmā satelīta izstrādi varot uzskatīt par šādu nozīmīgu pagrieziena punktu.
Reizniece tiek dēvēta par satelīta Venta-1 krustmāti, jo, būdama Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes locekle, viņa 2008.gadā kopā ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošo pētnieku un toreizējo centra direktoru Juri Žagaru sāka darbu pie satelīta izstrādes projekta.
Kā ziņots, trešdien Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā tika prezentēts Latvijas pirmais satelīts Venta-1. Tas ir portatīvā datora lielumā, kas atbilst nanopavadoņa klasei. Pavadoņa galvenais uzdevums būs kuģu satiksmes uzraudzība un navigācija. Tas uztvers kuģu identifikācijas signālus un noraidīs tos dienestiem uz sauszemes. Tas arī varēs nosūtīt kuģiem nelielus teksta ziņojumus. Bez tam kosmiskajā aparātā paredzēts iebūvēt Zemes virsmas attēlu uzņemšanas kameru, kā arī pavadoņu lāzeru tālmēru reflektoru pētniecības nolūkiem.