Kā skaidroja vēstnieks, pagājušā gadā vēstniecība iejaukusies 89 fiktīvo laulību gadījumos, kad sievietes Īrijā visdrīzāk nonākušas cilvēku kontrabandas ceļā. Starp tiem bijuši arī vairāki šausminoši gadījumi, kad sievietes piedzīvojušas seksuālu un fizisku vardarbību.
2010.gadā vēstniecība iejaukusies aptuveni 50 šādos gadījumos, taču šogad līdz marta beigām Latvijas vēstniecība sniegusi palīdzību 28 cilvēku kontrabandas gadījumos, kas saistīti ar fiktīvajām laulībām, sacīja Elferts.
Daudzos gadījumos Latvijas sievietēm piedāvāts darbs Īrijā, taču pēc ierašanās valstī viņām atņemtas pases un telefoni un piedāvāts slēgt fiktīvu laulību. "Bieži viņas nevar pamest telpas, kurās tiek turētas, un viņas nepārvalda angļu valodu," sacīja vēstnieks.
Noziedznieki arī apzināti savus upurus izraugās no vārīgākajām sabiedrības grupām, kā 18-20 gadus vecas sievietes no bērnu namiem vai nabadzīgām lauku ģimenēm.
Līdz 2011.gadam fiktīvo laulību skaits samazinājās, taču Īrijas Augstākā tiesa pērn secināja, ka Īrijas policijai nav pilnvaru iejaukties cilvēku, kas nav ES pilsoņi, laulības noslēgšanā ar mērķi iegūt uzturēšanās atļauju.
Īrijas policija var sākt kriminālvajāšanu lietās, kur ir pierādījumi par cilvēku kontrabandu un seksuālu vai fizisku vardarbību, kā arī par viltotu dokumentu izmantošanu. Kopš šī tiesas lēmuma fiktīvo laulību problēma strauji pieaugusi, sacīja vēstnieks.
Elferts piebilda, ka cerības cīņā ar šo problēmu vieš ES direktīva cilvēku kontrabandas apkarošanai, kas stāsies spēkā 2013.gadā, kā arī Īrijas Krimināllikumā plānotie labojumi par cilvēku kontrabandu.
Viņš arī norādīja, ka Īrijas valdība ņēmusi vērā Latvijas rekomendācijas attiecībā uz fiktīvo laulību problēmu.
Kā jau ziņots, pēdējos gados Īrijā un Lielbritānijā pieaudzis gadījumu skaits, kad laulībā stājas Austrumeiropas sievietes ar vīriešiem no Āzijas vai Āfrikas, lai tie iegūtu uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā.
Pēc Īrijas varasiestāžu aplēsēm, aptuveni 15% no valstī noslēgtajām civilajām laulībām varētu būt fiktīvas laulības.
Kā liecina Īrijas Tieslietu ministrijas dati par 2011.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, šajā laika posmā uzturēšanās atļauju lūguši 533 personas no Pakistānas, Nigērijas, Brazīlijas, Indijas un Bangladešas, kā pamatojumu minot laulības ar ES pilsoni.
No šiem pieteikumiem 182 gadījumos jeb katra trešā laulība noslēgta ar Latvijas vai Lietuvas pilsoņiem.