Jau ziņots, ka Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) eksperti Latvijas graudaugu sējumos pirmo reizi konstatējuši labības vairogblakti, kas līdz šim Latvijā nebija atklāta.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža aģentūrai LETA apstiprināja, ka VAAD pagājušā gada graudaugu sēklās ir atradis dažus labības vairogblakts paraugus, kas Latvijas apstākļiem ir netradicionāls kaitēklis, jo agrāk šeit nav novērots. "Klimata pārmaiņas vai laikapstākļu pārmaiņas ir ļāvušas graudaugu labības blaktij izplatīties un izskatās, ka kaitēklis ir ienācis no Lietuvas," sacīja Ruža.
Vienlaikus viņš teica, ka pašlaik nav bažu, ka labības graudaugu blakts nodarīs lielu skādi lauksaimniekiem, jo kaitēklis ir viegli apkarojams. Konvencionālie graudu audzētāji ar savu ikdienišķo graudaugu audzēšanas tehnoloģiju ar to viegli tiks galā. Bažas ir bioloģiskajām saimniecībām, kurām liegts lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Tomēr, lai radītu būtisku kaitējumu, graudaugu blaktīm būtu stipri jāsavairojas, taču neko tādu Zemgales lauksaimnieki pagaidām nav novērojuši.
Ruža arī teica, ka līdzšinējie vēsie laika apstākļi pavasarī nebija labvēlīgi kaitēkļu izplatībai, kas arī mazina graudaugu vairogblakts izplatības draudus. Taču lauksaimniekiem ir jālieto augu aizsardzības līdzekļi, lai pasargātu laukus no šī kaitēkļa, jo tā izplatības gadījumā nav iespējams to pilnībā apkarot.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA sacīja, ka graudkopjiem aktīvi jāseko līdzi saviem laukiem un jālieto augu aizsardzības līdzekļi. Pagaidām ir pāragri izvērtēt, cik nopietnā mērogā attiecīgais kaitēklis varētu apdraudēt graudaugus, jo nav zināms, cik šādu īpatņu ir graudaugu laukos. Ja atklāts viens, nenozīmē, ka tas nav arī citos laukos.
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai LETA apstiprināja, ka agrāk šis kaitēklis Latvijā nebija novērots, līdz ar to pagaidām grūti pateikt, kā tas varētu ietekmēt graudaugus Latvijā. Pēc viņa teiktā, graudkopjiem ir jāturpina uzraudzīt savus laukus un jālieto augu aizsardzības līdzekļi. "Līdz šim neesam pievērsuši uzmanību šādam kaitēklim," teica Balodis, piebilstot, ka lauksaimniekiem jābūt modriem, jāseko līdzi laukiem un jāizzina, kā laukus efektīvāk pasargāt no tā.
LETA jau ziņoja, ka VAAD inspektori visā Latvijā šobrīd pastiprināti pievērš uzmanību labības vairogblakts monitoringam ziemas kviešu sējumos un konstatējuši labības vairogblakts bojātus graudus, kas apstiprina kaitēkļa klātbūtni Latvijas graudaugu sējumos.
Labības vairogblakti uzskata par nozīmīgu kaitēkli Kazahstānā, Turcijā, Krievijā, Ukrainā, Balkānu, Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstī, taču Latvijā tā līdz šim nebija konstatēta. Kaitēklis ir bīstams, jo bojā graudaugus visā to veģetācijas periodā. Visvairāk no labības vairogblakts cieš ziemas un vasaras kvieši, taču var tikt bojāti arī mieži, auzas un kukurūza.
Dienests lūdz agronomus un lauksaimniekus, šādu kaitēkli konstatējot uz lauka, par to informēt tuvāko VAAD reģionālo nodaļu.
Ēdelweiss