Vērtējot šo gadu, viņa atzina, ka tas bija vēsturisks Latvijai kā demokrātiskai valstij, kurā sabiedrība demonstrēja atbildīgu rīcību, sekojot līdzi un izvērtējot Saeimas un valdības darbu, pieņemto lēmumu ietekmei un attīstības virzībai. Pēc Menģelsones teiktā, darba devēji kopā ar valdību nesa valsts budžeta konsolidācijas smagumu, turpinot strādāt un cenšoties attīstīties paaugstinātu nodokļu un būtisku valsts atbalsta instrumentu neesamības situācijā.
"Darba devējiem arī 2012.gadā būs svarīgi valdības lēmumi par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, nodokļu politikas veidošanu, atbalstu nodarbinātības veicināšanai, ēnu ekonomikas izskaušanai un godīgas konkurences aizstāvībai," norādīja LDDK ģenerāldirektore.
Viņa uzsvēra, ka šogad tika sākts darbs pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes 2014.–2020.gadam. "Tajā jāatspoguļo valsts turpmākās attīstības prioritātes, ņemot vērā Latvijas līdzšinējās starptautiskās saistības, piemēram, Latvijas nacionālās reformu programmas "ES2020" mērķus, tos papildinot ar konkrētiem uzdevumiem ekonomikas atbalstam, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un darba un dzīves kvalitātes Latvijas iedzīvotājiem palielināšanai. Lai plāns nodrošinātu Latvijas ilgtspējīgu attīstību, tas sasaistāms ar Saeimas vēlēšanu periodu politiskā atbalsta nodrošināšanai, un izvirzītajām tautsaimniecības attīstības prioritātēm finansējums jāparedz vidēja termiņa budžeta plānošanas un starptautisko finanšu atbalsta instrumentu, tostarp Eiropas Savienības kohēzijas un struktūrfondu ietvaros," klāstīja Menģelsone.
Pēc viņas teiktā, Nacionālajam attīstības plānam jābūt ne tikai kārtējam dokumentam, bet uz līdzšinējo sasniegumu analīzes balstītai konkrētai un nepārprotamai vīzijas par valsts nākotnes attīstības virzieniem ieviešanas stratēģijai, kurā valsts un iedzīvotāji vienojas par turpmākajos gados sasniedzamajiem mērķiem un plānoto virzību un kura izpilde dotu Latvijas iedzīvotājiem ticību valsts nākotnei.
Menģelsone arī vērsa uzmanību, ka Latvijā joprojām ir augsts ēnu ekonomikas līmenis, dažās nozarēs sasniedzot pat 70% no nozares apgrozījuma. Šogad Finanšu ministrija norādīja, ka ēnu ekonomika Latvijā tiešām ir sasniegusi 30–40% robežu no iekšzemes kopprodukta, kas nozīmē valsts budžetā neiemaksātus nodokļus un konkurences kropļošanu, kurā zaudētājs ir godprātīgs un lojāls darba devējs, kas maksā nodokļus, tādējādi sevi nostādot nevienlīdzīgā un neizdevīgā situācijā.
"Darba devēji sagaida, ka tiks nodrošināta stabila un ilgtermiņā prognozējama nodokļu sistēma un samazinātas nodevas. Svarīgi uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu balstīt starptautiskās konkurētspējas principos, likmes lielumu un atvieglojumus saskaņojot ar kaimiņvalstu likmēm, lai veicinātu investīciju piesaisti Latvijai. Nodoklis jāizmanto uzņēmējdarbības attīstības reģionos sekmēšanai, novirzot daļu no ieņēmumiem pašvaldībām. Lai saglabātu valsts konkurētspēju, jāsāk diskusija par darba nodokļu pārskatīšanu, jo pret pašreizējo nodokļu slogu iebilst gan darba devēji, gan darbinieki, uzskatot to par pārāk augstu," pavēstīja LDDK ģenerāldirektore.
Viņa sacīja, ka pirmais solis ceļā uz prognozējamu nodokļu politiku tika izdarīts īsi pirms vēlēšanām, kad LDDK un partnerorganizācijas noslēdza vienošanos ar Finanšu ministriju par Nodokļu politikas stratēģiju 2011.–2014.gadam, kuras ietvaros bija paredzēts turpmāko triju gadu laikā nepalielināt kopējo nodokļu slogu. "Tas deva uzņēmējiem stabilitātes izjūtu un sniedza iespēju ilgākā laika periodā plānot biznesa attīstību. Pieņemot 2012.gada budžetu, valdība solījumu neturēja, paaugstinot nodokli azartspēlēm un dubultojot tikai 2011.gadā ieviesto finanšu stabilitātes nodevu. Ja valdība memorandu uztver nevis pēc tā gara un būtības, bet iekaltā burta, tas neizslēdz slēpto nodokļu piemērošanu dažādu nodevu veidā," uzsvēra Menģelsone.
LDDK ģenerāldirektore arī vērsa uzmanību, ka valdība 2012.gadā apņēmusies ēnu ekonomikas apmēru samazināt par 29 miljoniem, tomēr, pārkāpjot vienošanos par nodokļu nepaaugstināšanu, ēnu ekonomika kļūs arvien lielāka.
Runājot par nodarbinātības jomu, Menģelsone norādīja uz Ekonomisko prognožu centra pētījumiem, kas apliecina, ka 2016.gadā darba devēji Latvijā saskarsies ar izteiktu darbaspēka trūkumu, tādēļ valdībai jāpievērš pastiprināta uzmanība brīdinājumiem par cilvēkkapitāla problēmām un jāsāk mērķtiecīga darbība kvalitatīvu cilvēkresursu nodrošināšanai.
Lai veicinātu uzņēmēju investīcijas cilvēkresursos, pēc LDDK ģenerāldirektores sacītā, valdībai būtu jāatbalsta dažādi mehānismi, kā stimulēt darba devējus, piemēram, darba devēja ieguldījumu darbinieku apmācībā un veselības aprūpē neuzskatīt par papildu labumu darbiniekam, bet investīciju uzņēmuma izaugsmē. "Ņemot vērā starptautisko praksi, arī Latvijā būtu jāveicina darbinieku ieguldījums uzņēmuma panākumos, dodot iespēju darbiniekiem gūt ienākumus no uzņēmuma peļņas, izmantojot dažādus finanšu līdzdalības mehānismus, kas pašlaik Latvijā vēl nav ieviesti. Lai padarītu elastīgākas darba attiecības, kas veicina augstāku produktivitāti, jāatbalsta elastīgu darba organizācijas formu ieviešana, mainot Darba likumu," viņa klāstīja.
Pēc Menģelsones teiktā, vienlaikus ar pastāvošo augsto bezdarba līmeni un pieaugošo strukturālo bezdarbu, tiek novērots kvalificētu darbinieku trūkums atsevišķās uz eksportu un pievienotās vērtības veidošanu orientētās nozarēs, piemēram, mašīnbūves un metālapstrādes, ķīmijas un farmācijas, kokrūpniecības, elektronikas un elektrotehnikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, transporta un loģistikas nozarēs. "Darba devēji cer, ka 11.Saeima uzņemsies risināt migrācijas politikas jautājumus, lai nodrošinātu darbinieku pieejamību nepieciešamajā apmērā un kvalitātē," viņa piebilda.
LDDK ģenerāldirektore atgādināja, ka šajā valdībā atbildība par nodarbinātības politiku no Labklājības ministrijas nodota Ekonomikas ministrijai. "Darba devēji cer, ka Ekonomikas ministrija nodarbinātības politiku veidos horizontāli, iesaistot arī pārējās ministrijas, piemēram, Izglītības un zinātnes ministriju, lai kopīgi panāktu, ka pēc iespējas vairāk cilvēku, kuri ir spējīgi, būtu motivēti apgūt nepieciešamās prasmes un iemaņas, izglītību, lai aktīvi piedalītos darba tirgū" pavēstīja Menģelsone.
Viņa arī sacīja, ka valsts uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir veikusi vairākas reformas, kas būtiski samazina administratīvos šķēršļus un izmaksas, piemēram, pieņemtais Maksātnespējas likums, uzlabojusies piekļuve elektrībai, lai gan piekļuves izmaksas joprojām ir lielas, un īpašumu reģistrēšanā samazinājušās izmaksas un nepieciešamais laiks.
Menģelsone arī minēja, ka šogad Latvija saņēma augstu novērtējumu Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides pētījumā "Doing Business 2012", ieņemot 21.vietu 183 valstu vidū. "Starptautiski reitingi un Latvijas pozīcija tajos ir būtiska, lai ārvalstu investori spētu salīdzinoši novērtēt Latvijas ekonomiku un konkurētspēju. Tomēr līdz šim valdība, veidojot ikgadējo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, ir pievērsusi uzmanību tikai tiem specifiskajiem un ierobežotajiem kritērijiem, kas tiek vērtēti "Doing Business" pētījumā. To redz gan darba devēji, gan potenciālie ārvalstu investori, tāpēc, izstrādājot jaunus plānus, izsvērti un līdzsvaroti jāsamazina Latvijā reāli strādājošo uzņēmumu identificētie administratīvie šķēršļi," klāstīja Menģelsone.
Saskaņā ar viņas teikto administratīvo šķēršļu novēršana jāīsteno roku rokā ar strukturālajām reformām. "Patlaban visas pārmaiņas, kuras veic publiskais sektors, nosauc par strukturālajām reformām, ignorējot šā apzīmējuma patieso nozīmi. Strukturālās reformas ir reformas, kuras ietver struktūras izmaiņas, kas ļauj ekonomēt izdevumus, padarīt procedūras efektīvākas un darbības uz rezultātu orientētākas. Strukturālās reformas nav mehāniska izmaksu samazināšana, nepārdomāta skolu vai slimnīcu slēgšana, bet izsvērtas un pamatotas darbības valsts efektīvākas pārvaldības nodrošināšanai," paskaidroja LDDK ģenerāldirektore un atgādināja, ka LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Pašvaldību savienība rudenī nāca klajā ar vienotu redzējumu par strukturālajām reformām, izstrādājot vadlīnijas, kurās tika iezīmēta strukturālo reformu vīzija, misija, kā arī izvirzīti mērķi, kā šī reformas veikt.
Menģelsone atzina, ka darba devējiem šis gads ir bijis pirmais gads kopš reorganizācijām un reformām. "Pārmaiņu procesi joprojām notiek, bet to apmēri, iespējams, kļuvuši mazāki, tomēr piesardzība tirgos un patērētāju uzvedībā ir vērojama joprojām. Darba devēji ir iemācījušies daudz efektīvāk plānot izmaksas un paļauties uz sevi. Arī banku sektors, atsākot kreditēšanu, daudz pārdomātāk iesaistās dažādu biznesa projektu finansēšanā," viņa norādīja un pauda cerību, ka, parādoties pirmajiem ekonomikas atveseļošanās asniem, publiskā sektora izdevumi nepieaugs ģeometriskā progresijā.
LDDK ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija, kas apvieno 58 nozaru un astoņas reģionālās uzņēmēju biedrības, kopumā apmēram 5000 uzņēmumu. Pašlaik LDDK biedri nodarbina 37% no valstī strādājošajiem.