Viņa uzsver, ka Latvijā ir dažādas reliģiskās konfesijas, un augsto izmaksu dēļ nav iespējams visus šo konfesiju svētkus iekļaut likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām.
LDDK jau iepriekš ir iestājusies pret ierosinājumu noteikt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus – 7.janvāri – par oficiālu svētku dienu, pamatojot savu viedokli ar lielām izmaksām, kuras valstij sagādā katra papildu brīvdiena.
"Esošās ekonomiskās situācijas apstākļos, kad Latvijas mērķis ir "ekonomiskais izrāviens", katra papildu brīvdiena, kas par 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, attālina mūs no izvirzītā mērķa," uzsver Meņģelsone.
Likums paredz risinājumu šādām un līdzīgām situācijām, Darba likuma 133.panta piektajā daļā nosakot - "ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā."
Ievērojot korporatīvi sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības principus, LDDK aicina darba devējus individuāli vienoties ar darbiniekiem par risinājumiem šo un citu konkrētām sabiedrības grupām vai cilvēkiem specifisku svētku gadījumos, vienojoties par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem, piemēram, piešķirot kārtējā atvaļinājuma ietvaros izmantojamu dienu, bezalgas atvaļinājumu vai vienojoties par citiem nosacījumiem.