Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +9 °C
Skaidrs
Piektdiena, 3. maijs
Uvis, Gints

LDDK sagatavojusi priekšlikumus valdības deklarācijai

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir sagatavojusi aicinājumu politiskajām partijām valdības deklarācijas izstrādei un īstenošanai. 

Aicinājums sniedz ieskatu pamatprincipos, kas būtu jāievēro, lai sakārtotu valsts ekonomiku, palielinātu tās konkurētspēju, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, kā arī darba un dzīves kvalitāti Latvijas iedzīvotājiem, kā arī priekšlikumus turpmākajiem trīs gadiem, lai īstenotu vīziju par Latviju 2020. gadā. 

Aicinājums nosūtīts arī Valsts prezidentam, jo dokumentā paustie pamatprincipi atspoguļo valsts vēlamo attīstības virzienu, kura apstiprinājumu darba devēji vēlētos sadzirdēt koalīcijas izveides un Ministru prezidenta izvēles gaitā, Dienai pavēstīja LDDK.

Pēc LDDK uzskatiem, īstenojot izsvērtus, saskaņotus un tālredzīgus priekšlikumus, Latvija kļūs uzņēmējdarbībai un investīcijām pievilcīga valsts, kas radīs apstākļus kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanai saviem iedzīvotājiem. 

"Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Eiropa 2020 stratēģijā par mērķi izvirzījusi veidot gudru, ilgtspējīgu un visu sabiedrību iesaistošu izaugsmi Eiropā. Mēraukla mūsu uzņēmumu konkurētspējai un iedzīvotāju labklājībai ir dzīves līmeņa paaugstināšanās. Mērķtiecīgi virzoties uz ES valstu vidējo līmeni, Latvijai pēc ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem tas jāsasniedz divu ES programmēšanas periodu laikā (ne vēlāk kā 2027. gadā), ikgadēji izaugsmei ES vidējo rādītāju pārsniedzot par 5,8%," norādīja LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Savukārt LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja: "Lai Latvija sasniegtu ES vidējo labklājības līmeni, ekonomiskā izaugsme jābalsta uz eksporta attīstību un ilgstspējīga pieprasījuma atjaunošanos iekšējā tirgū. Konkurētspējīga nodokļu sistēmas un konkurētspējīgas investīciju vides izveide nozīmē, ka Latvijai jākļūst labākajai starp Baltijas valstīm. Motivētas, uz rezultātiem orientētas valsts pārvaldes veidošana, ir līdz šim neizmantota iespēja, lai nodrošinātu valsts atbalstu ambiciozo mērķu sasniegšanai."

Par katru no priekšlikumiem, kā arī citiem risinājumiem, LDDK ir gatava veikt padziļinātu analīzi no darba devēju perspektīvas un konsolidēt savu biedru viedokli.

LDDK aicinājumam pievienojusies arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

uzziņai

Pamatprincipi, lai sakārtotu valsts ekonomiku, palielinātu tās konkurētspēju, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, kā arī darba un dzīves kvalitāti Latvijas iedzīvotājiem:

1) nodrošināt nodokļu politikas stabilitāti un paredzamību, nepaaugstinot nodokļu un nodevu masu un neieviešot jaunus nodokļu objektus;
2) nostiprināt un vidējā termiņā palielināt ražojošās rūpniecības lomu IKP, nodrošinot attīstības atbalstu izglītībai un zinātnei;
3) nodokļu un nodevu politikas vidēja termiņa mērķis ir paradīt Latviju konkurētspējīgu Baltijas reģiona līmenī, prioritāri samazinot nodokļu slogu darbaspēkam;
4) nodrošināt Māstrihtas kritēriju izpildi ar iespēju ieviest eiro 2014. gadā;
5) veicināt legālo nodarbinātību un ieviest stingrus uzraudzības pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, piemērojot adekvātus, nevis formālus sodus;
6) valsts un pašvaldību iepirkumos nodrošināt sekojošu prasību izpildi: pierādīt nodokļu nomaksu un vidējās algas apjomu darbiniekiem 3 gadu periodā;
7) mainīt valsts pārvaldes institūciju darbības un rezultatīvo rādītāju sistēmu no represīviem un uz sodu orientētiem mērķiem uz konsultācijām un palīdzības sniegšanu uzņēmējiem un sabiedrībai, un veikt VID reformu, piesaistot ārvalstu speciālistus, lai nodrošinātu nodokļu nomaksas kontroli, t.sk. pēc būtības pārbaudot uzrādītos nodokļu nemaksātājus;
8) veidot motivētu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku skaitam nepārsniedzot 8% no iedzīvotāju skaita valstī (pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem) un sekmējot e-pārvaldes izveidi un pieejamību iedzīvotājiem ar platjoslas infrastruktūras palīdzību; 
9) nākamā ES daudzgadu finanšu ietvarā 2014. – 2020. gadam prioritārs ir Latvijai pieejamais Kohēzijas un struktūrfondu līdzekļu apjoms, panākot ne mazāku finansējumu kā 2007. – 2013. gada periodā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas