Levits aicina pēc novadu reformas īstenošanas ar likumu noteikt latviešu vēsturiskās zemes un vietējo kopienu tiesības

Levits ir aicinājis Saeimu pieņemt atsevišķu likumu, kā mērķis būtu iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšana un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana, kā arī ilgtspējīga pilsētu un pagastu attīstība, ņemot vērā to piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai.

Valsts prezidents uzskata, ka ikvienai vietējai kopienai jāspēj jau šajā likumprojektā – Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums – rast skaidri paustu likumdevēja gribu un apņēmību ievērot un aizsargāt identitātes un piederības aspektu.

"Mana prioritāte ir rosināt, lai likumdošanas ceļā noteiktu latviešu vēsturisko zemju robežšķirtnes, definējot katra pagasta un mazpilsētas piederību noteiktai latviešu vēsturiskajai zemei – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai, kā arī likumā paredzot konkrētus valsts un vietējo pašvaldību uzdevumus šīs identitātes un piederības stiprināšanā," uzsver Levits.

Tāpat Valsts prezidents aicina paredzēt, ka Ministru kabinets "līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai".

Levits jau bija vērsis Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzmanību par nepieciešamību stiprināt vietējās kopienas (pagastus un mazpilsētas), paredzot tām iespēju demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un, atbilstoši katras vietējās kopienas jaudīgumam, piešķirt tām noteiktas kompetences vietējo lokālas nozīmes jautājumu kārtošanai. Tāpēc Levits ir rosinājis jau šobrīd likumprojekta pārejas noteikumos fiksēt attiecīgo politisko izšķiršanos ar konkrētu uzdevumu – Ministru kabinetam sagatavot likumdevēja gribai atbilstošu likumdošanas iniciatīvu.

Saeimai nosūtītajā vēstulē Valsts prezidents ir pievērsis uzmanību arī atsevišķiem konceptuāliem un apsveramiem jautājumiem pirms trešā lasījuma.

Levits vēstulē ir uzsvēris Saeimas un tās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas atbildību pabeigt iesākto likumdošanas darbu, lai tiktu pieņemts sabiedrības kopējām interesēm atbilstošs un visas Latvijas vienmērīgu un ilgtspējīgu attīstību sekmējošs likums.

Vēstulē Valsts prezidents arī atgādina, ka trešais lasījums ir iespēja tādam likumprojekta slīpējumam, kas mazinātu Administratīvi teritoriālās reformas kritiku, rastu jēdzīgus kompromisus un radītu stabilus priekšnoteikumus sekmīgai Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Levits ir aicinājis nodrošināt, ka vieni un tie paši likuma principi tiek attiecināti un pielietoti visu jautājumu izlemšanā viena likuma ietvaros un šajā, teju katram Latvijas iedzīvotājam būtiskajā, likumā netiek pieļautas neloģiskas nekonsekvences.

Levits ir īpaši uzsvēris, ka Administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama un viņš atbalsta tās īstenošanu.

Valsts prezidenta priekšlikumi likumprojektam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums pieejami Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnes www.president.lv sadaļā Darbības jomas – Darbība likumdošanas jomā – Valsts prezidenta paziņojumi.