Turklāt ironiskākais, ka LIAA kļūdījusies projektā, kas saistīts ar vēja tuneļu būvnieku Aerodium, ar kura vadību LIAA direktoram Andrim Ozolam ir nopietns konflikts.
Raidījums vēsta, ka 2009.gada nogalē Aerodium ar LIAA noslēdza līgumu par projektu, kas paredz atbalstu dalībai starptautiskās izstādēs. Gadu vēlāk vēja tuneļu būvnieks iesniedza dokumentus, lai saņemtu paredzēto atbalstu – nedaudz vairāk kā 8000 latus. Pagāja vēl gads, proti, pienāca 2011.gada nogale. Kompānija joprojām nebija saņēmusi ne santīma un tikai šā gada februārī Aerodium tika izmaksāta daļa no paredzētās atbalsta summas. Aģentūra lēma, ka 25 procentus tomēr neizmaksās, jo izstādē rādītajos bukletos reklamēts arī vēja tunelis, kurš tiekot ražots Aerodium nevis Latvijas, bet Kanādas uzņēmumā.
“Ja Aerodium pats norāda, ka viņš šādu tuneli neražo, tad nav nekāda pamata maksāt par tuneli, kur pēc viņu vārdiem vienīgais ražotājs ir Kanādas uzņēmums,” skaidroja LIAA Juridiskā departamenta direktore Ilze Šate.
Tam gan nepiekrīt Aerodium, kurš uz sarunām ar LIAA ierēdņiem aicināts tikai šogad un kārtējo reizi prasīti dokumeniti, kuri līdz šim nav tikuši prasīti. “Tikšanās laikā mums atkal pateica, ka mums bija jāizrāda sava iniciatīva,mums bija jāuzmin, kādi dokumenti mums tagad ir jāsniedz, to mēs arī izdarīsim bet mums nav pārliecības, ka iesniegtie dokumenti būs pietiekami, lai ierēdņi konstatētu ir gana,” “de facto” sacīja “Aerodium” konsultante Daina Bule.
Viņasprāt LIAA tik ilgstoši novilcinājusi atbalsta izmaksu personīgu iemeslu dēļ un konstatētās nepilnības esot diskutablas. To, ka par iemesliem, kāpēc joprojām daļa solītā atbalsta nav izmaksāta, iespējams diskutēt, atzīst arī LIAA. “Es gribētu nodalīt vienu konfliktu, kas ir aģentūras direktora konflikts, un aģentūras un Aerodium sadarbību, jo man negribētos domāt, ka aģentūras cilvēki ir ieinteresēti kaut kā atbalstīt ar šādiem pārkāpumiem aģentūras direktoru cīņā ar Beitāna kungu,” gan apgalvoja LIAA Juridiskā departamenta direktore.
Tomēr nav gluži tā, ka aģentūras darbs šoreiz būtu bijis ideāls. Pārkāpumus tās darbā jau nācies atzīt uzraugošajai ekonomikas ministrijai. Neskaidri ir apstākļi un iemesli, kāpēc gandrīz gadu aģentūra minēto projektu tā teikt ignorēja un tā arī neizmaksāja solīto atbalstu. Formālais skaidrojums – kāds darbinieks, kurš jau disciplināri sodīts, par projektu esot piemirsis. Taču vienlaikus amatpersonas ir spiestas atzīt, ka nemaz tik viegli piemirst kādu projektu nav, jo LIAA izmanto informācijas sistēmu, kas darbiniekiem regulāri atgādina par veicamajiem darbiem.
“Darbinieks atzina pārkāpumu, ka to darījis, bet tas ir bijis ilgstošas slodzes dēļ, bet jebkurā gadījumā disciplinārsods ir piemērots,” skaidroja Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs Juris Pūce.
Šī darbinieka it kā apzinātā vai neapzinātā aizmāršība LIAA tagad ļauj argumentēt, ka viņa dēļ gandrīz gadu Aerodium projektā netika pieņemts lēmums. Tas gan ir pretrunā ar savulaik valsts atbalsta programmu informācijas sistēmā fiksēto, ka jau 2010.gada nogalē atbildīgie darbinieki tapinājuši vēstules par atbalsta izmaksu gatavošanu, taču tās it kā dzēstas. Aģentūra taisnojas – acīmredzot kāds tam tobrīd nav piekritis. Tomēr neskaidrs – atbalsta izmaksu uzmana, izmantojot tā saukto četru acu principu ar daudziem iesaistītajiem lēmuma pieņemšanā, tad kā neviens gandrīz gadu konkrētā darbinieka aizmāršību nepamanīja?
LIAA to skaidro ar cilvēcisku nogurumu, jo kā sacīja Ilze Šate, tad “pat nu ņemot vērā, ka šis ir ļoti sensitīvs projekts,jo mēs cenšamies uz šo maksimāli visu ievērot, es pieļauju, ka kolēģi vienkārši tāpat kā man darba apjoms ir tikpat daudz,ka nevar visu atcerēties un paturēt galvā.”
Aģentūra tagad sola, ka Aerodium varēs saņemt arī neizmaksātos divus tūkstošus latu, ja pierādīs, ka ir mobilā vēja tuneļa ražotājs. Tā gan ir kārtējā jauno pierādījumu prasība no aģentūras puses, līdz šim šādi pierādījumi neesot vaicāti. Aerodium sola iesniegt vēja tuneļa patentu un vienlaikus cer, ka saistībā ar šī projekta vilcināšanu sodu saņems arī aģentūras vadība.
Saistībā ar šo projektu Aerodium vērsies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lūdzot vērtēt iespējamās prettiesiskās darbības aģentūrās amatpersonu rīcībā. Kā De facto sacīja birojā, saistībā ar šo iesniegumu joprojām notiekot pārbaude. Te gan jāpiebilst, tiesībsargājošās iestādes saistībā ar citiem projektiem skaidro arī paša Aerodium amatpersonu veikto darbību likumību.