Radio vēsta, ka vieni kā prioritāti izvirza informācijas pieejamību par darba iespējām Latvijā, citi runā kā atvieglot bieži vien ekonomiski un sociāli sarežģīto atgriešanos. Vislielāko rezonansi raisījis Īrijas Latviešu nacionālā padomes priekšlikums paplašināt to cilvēku loku, kuri var pretendēt uz repatriācijas pabalstiem.
Viens no priekšlikumiem grozīt Repatriācijas likumu un paplašināt repatrianta statusu. Tas ļaujot uz likumā paredzēto atbalstu daļēji pretendēt arī tiem, kuri no Latvijas prom devās pēc 90. gada un tas nozīmētu arī atgriešanās pabalstus. Par to, vai pabalsti tiešām atvilinās mūsējos, Latvijas Radio ir atbraucis noskaidrot uz Ģikšiem Tas ir neliels ciemu starp Līgatni un Cēsīm. Arī šo vietu skāris aizbraukšanas vilnis un pagasta pārvaldes vadītāja Līga Janaite apkopojusi statistiku.
Bez gatera Ģikšos vēl ir kultūras centrs, bibliotēka, bērnudārzs, skola, pāris veikalu. Esot arī trenažieru zāle, kur par latu piecdesmit var vingrināties, tomēr nekāda lielā interese vietējiem par to neesot, jo arī lats šeit ir liela nauda.
Par to, vai atbraucējiem Ģikšos būs ko darīt, Latvijas Radio jautā vietējā frizētavā. Friziere Iveta par Latvijas Radio ierašanās iemeslu jau informēta un frizējot klientes matus ar padomju laikos tapušām loku šķērēm atzīst - darba te nav, savukārt atbraucēju vilināšana mājās ar naudu ir negodīgi attiecībā pret palikušajiem.
Ģikšu frizētavā par aizbraucēju atgriešanu valda pesimisms, tomēr nolemju vēl aiziet uz vietējo veikalu, varbūt būs cits viedoklis par iespējām labi dzīvot arī Ģikšos.
Pircēju veikalā nav, bet pārdevēja Daiga atzīst, ka darbu Ģikšos ir paveicies atrast, kaut alga nav liela. To ko savai ģimenei Daiga nevar nopelnīt Ģikšos, vasarās viņa sastrādā Norvēģijā un ne viņa viena tāda.
Skeptiska par aizbraukušo atgriešanos ir arī Anita, ko Latvijas Radio vēlāk sastop pagasta centrā. Viņai četri lieli bērni - divi dzīvo Latvijā, divi devušies uz ārzemēm strādāt. Anita pārliecināta - lai viņas bērni atgrieztos ir vajadzīgs labi atalgots darbs, nevis dāsni pabalsts.
Par atgriešanās pabalstiem ir skeptiska arī Ģikšu sociālā darbiniece Ilva Vītola, kura ikdienā strādā ar vietējiem pabalstu saņēmējiem. Ilva arī stāsta, ka viņas pašas alga nav liela un bieži vien sanāk veikalā iepirkties uz parāda. Būtisku atbalstu viņas ģimenei sniedz tagad Anglijā dzīvojošā tante, kas visiem radiem regulāri sūta palīdzību. Pierunāt tanti braukt atpakaļ varēšot tikai dzimtenē palikušo radu labklājība, domā Ilva.
Ekonomikas ministrijas darba grupas vadītāja Dace Akule jau iepriekš Latvijas radio atzina, ka materiālie stimuli ir nozīmīgi, tomēr ne izšķirošie, kas veicinās atgriešanos Latvijā. Darba grupai būs jādomā kā par darba iespējām Latvijā varētu uzzināt arī ārzemēs, par īpašu atbalstu tiem, kuri atgriežoties varētu uzsākt uzņēmējdarbību un kā pašvaldības varētu palīdzēt no jauna uzsākt dzīvi dzimtenē. Amatas novada, kurā ir Ģikši, vadītāja Elita Eglīte jau nākamgad domā ar pabalstiem pamēģināt piesaistīt tos, kuri devušies uz lielajām pilsētām mācīties.
Kā optimālu sadarbību aizbraukušo atgriešanai E.Eglīte min tādu, kur valsts piedāvātu labvēlīgus nosacījumus, savukārt pašvaldība dzīves vidi. Amatas novadā gan nav daudz iespēju kā palīdzēt ar mājvietu - brīvu dzīves vietu neesot daudz un tās pašas ir nolaistas. Tomēr ciematu infrastruktūru pašvaldības vadītāja vērtē kā samērā labu - ir skolas, bērnudārzi, kultūras aktivitātes un sakārtota komunālā saimniecība.