Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Lieldienas atzīmēs dažādos pasākumos

Kristīgā baznīca svin Lieldienas - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus.

Ar vairākiem koncertiem dievnamos un tradicionāliem kultūras pasākumiem Rīgā šodien tiks atzīmētas Lieldienas, aģentūru LETA informēja Rīgas domes pārstāve Indra Vilde.

Rīgas vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā šodien skanēs koncerts Augšāmcelšanās, bet Rīgas Svētā Jāņa baznīcā notiks koncerts Musica Festiva.

Lieldienu radošās darbnīcas darbosies Rīgas Porcelāna muzejā, savukārt izšūpoties būs iespēja laukumā pie Brīvības pieminekļa un Līvu laukumā.

Rīgas Kultūras centrā Iļģuciems bērni gaidīti pasākumā Zaķim pa pēdām.

Lieldienu koncerti un svētkiem veltīti pasākumi notiks arī Āgenskalna tirgū, Kultūras centrā Mazā ģilde, Mūzikas namā Daile, kinoteātrī K. Suns un muzejā Rīgas Jūgendstila centrs.

Savukārt Otrajās Lieldienās, 22. aprīlī, Rīgas vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā būs iespēja dzirdēt Lieldienu motetes.

Šajā dienā piedalīties Lieldienu tradicionālajos rituālos, dziedāt, līdzdarboties dažādās aktivitātēs un meistardarbnīcās un vērot priekšnesumus varēs Kultūras pils Ziemeļblāzma pasākumā Lieldienu jampadracis, kā arī VEF Kultūras pilī pasākumā Kas šo Lieldienu iešūpoja?.

Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.

Šodien Lieldienas svin katoļi un luterāņi, savukārt pareizticīgie šos svētkus svinēs pēc nedēļas - 28.aprīlī.

Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.

Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.

Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20.martā vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.

Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.

Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. "Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies"," raksta evaņģēlists Lūka.

Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākas jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci - augšāmceltā Kristus simbolu - un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko "aleluja" dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas.

Dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus augšāmcelšanos, un dziedājuma - "Gods Dievam augstumos" laikā skan visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu ticību ar darbiem.

Katoļu baznīcās svētdienas rīta dievkalpojums sākas ar svinīgu procesiju apkārt baznīcai, kas simbolizē ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Jēzus, augšāmceļoties no kapa. Līdz pat Vasarsvētkiem, 50 dienu ilgā laika posmā, Baznīca turpina līksmoties par Kristus augšāmcelšanos, līksmi dziedot "Aleluja, Viņš ir augšāmcēlies!"

Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.

Top komentāri

Pravietisnejaukais
P
Jāņa Atklāsmes grāmata, 3. nodaļa. Jēzus vārdi:” 20. Redzi, es stāvu durvju prekšā un klaudzinu. Jas kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani. 21. Tam, kas uzvar , Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda krēsla tā, kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva un Viņa goda krēsla. 22. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.”
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Līgo svinēšu:

Kopā nobalsojuši: 968

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

No diviem nēģu maluzvejniekiem piedzīs 51 880 eiro(12)

Pagājušajā nedēļā Kurzemes rajona tiesa Kuldīgā par nelikumīgu nēģu zvejošanu Ventas rumbā diviem vīriešiem piesprieda valstij samaksāt 51 880 eiro, aģentūru LETA informēja Kurzemes rajona tie...

Alkohols ieplūdīs internetā(7)

No nākamā gada varētu būt atļauta alkohola tirdzniecība internetā. Pagaidām Latvija un Polija ir vienīgās Eiropas Savienības (ES) valstis, kurās alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā nav ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas