Iepriekš kritiku par ministra E.Sprūdža rīcību izteicis Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvis Māris Kučinskis, kurš Dienai atzina, ka viss, ko ministrs izdarījis, esot lācēnu pārvešana no vienas vietas uz otru un uzmanības pievēršana Jūrmalas mēra amata ķēdei, kā arī iniciatīvas par deputāta skaita samazināšanu. Arī Valmieras mērs Inesis Boķis atzinis, ka ir neizpratnē par ministra rīcību, kurš licis manīt, ka neieradīsies uz sarunu ar lielo pilsētu pašvaldību vadītājiem, kas notiks 29. augustā.
Ievērojami labvēlīgākus vārdus E.Sprūdžam veltījuši Latgales lielo pilsētu mēri. Piemēram, Rēzeknes pašvaldības priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs izteicies, ka E.Sprūdžs, salīdzinot ar saviem priekšgājējiem, ir labākais ministrs, kāds Latvijā bijis. Arī Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova ministra veikumam veltījusi atzinīgus vārdus.
Pozitīvi par ministru E.Sprūdžu izsakās arī Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, kurš Dienai atzīst, ka Jēkabpilij ar ministru izveidojusies laba sadarbība. “Projekti iet, ja ir kādas neskaidrības, ministrs mani labprāt uzklausa,” apgalvo L.Salcevičs. Tai pat laikā vairākas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītās idejas, viņaprāt, ir ļoti diskutablas, piemēram, VARAM sagatavotais valdības noteikumu projekts par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Mērs vēlētos plašāku diskusiju arī par elektroniskās balsošanas jautājumu, kā arī par normu, kas izslēdz inteliģences iespējas startēt pašvaldību vēlēšanās.
Taču Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa Dienai norāda, ka Latgales mēru atbalsts E.Sprūdža darbībām neesot nekāds pārsteigums. Būtu dīvaini, ja būtu savādāk, jo ministrs izcīnījis speciālu Latgales atbalsta programmu, saka I.Bērziņa. "Ja viņš izcīnītu Kurzemes programmu, droši vien mēs arī viņu vairāk atbalstītu." Arī Valmieras mērs I.Boķis norāda, ka ministram nevajadzētu aizmirst citus Latvijas novadus, piemēram, tos, kuri atrodas Ziemeļlatvijā.
I.Boķis, līdzīgi kā Jēkabpils mērs, norāda, ka daudzas idejas E.Sprūdžs mēģina sasteigt, lai gan par tām būtu nepieciešamas plašākas diskusijas. Savukārt Kuldīgas domes vadītāja I.Bērziņa teic, ka E.Sprūdžs uzsācis diskusijas par jautājumiem, kuri pašvaldībām šobrīd neesot aktuāli. "Man neliekas tik būtiskas diskusijas par deputātu skaita samazināšanu un pašvaldības darbiniekiem un iestādēs strādājošajiem, vai viņi varēs būt deputāti vai nē. Protams, par to diskutēt vajag, bet tas šobrīd nav pašvaldībām svarīgākais jautājums," Dienai norāda I.Bērziņa.
Skarbāku vārdus E.Sprūdža veikumam velta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis. Viņaprāt, ministram ir nepietiekamas pamata zināšanas par to, kā darbojas pašvaldības, turklāt E.Sprūdžs vēlas realizēt reformas, kuras ir samērā nepārdomātas. "Sevišķi bīstama ir ministra iniciatīva par jaunu finanšu izlīdzināšanas sistēmu. Arī iniciatīva par Nacionālo attīstības plānu ir ļoti savdabīga, jo vairāk norāda uz Reformu partijas vēlēšanos uzsākt kontaktu ar Zaļo partiju, nekā paveikt kaut ko reālu, kas būtu Latvijai derīgs," saka M.Pūķis.
Tiesa gan esot arī pozitīvas lietas, piemēram, E.Sprūdža vēlme sekmēt uzņēmējdarbības attīstību visu pašvaldību teritorijās, kā arī dialoga iespēju meklēšana. "Manuprāt, ir par agru atbalstīt, vai kā īpaši nosodīt. Paskatīsimies, kas no tā iznāks," sacīja M.Pūķis.