Organiskās sintēzes institūta atklājumi pasaulē pārdoti par miljardiem dolāru, taču institūtā atpakaļ nonākot vien graši. Institūta direktors Ivars Kalviņš stāsta, ka visas tiesības uz izgudrojumiem pieder ārvalstu kompānijām, kuru pasūtījumu institūta zinātnieki izpilda. Ja valsts atbalstītu šos pētījumus, ieguldījumi ar uzviju atgrieztos Latvijas makā, pauda I.Kalviņš. Pašu sapelnīto naudu trīs miljonu apmērā institūts nesen ieguldījis jaunā laboratorijā, kurā top nākamie atklājumi. I.Kalviņš arī pārmet, ka valdība neliekas ne zinis par izgudrojumiem, kuru tapšanu valsts apmaksājusi.
I.Kalviņš vērsa uzmanību, ka farmācijas nozarē tik svarīgajā ASV patentu ieguvušo valstu topā Latvija ar nepilniem 30 patentiem kopš 1997.gada ir tuvu simtajai vietai. Lietuvai un Igaunijai patentu ir uz pusi vairāk. Arī Eiropā patentēto izgudrojumu skaita ziņā Latvija ir tuvāk beigu galam - 19.vietā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtajiem pēdējiem pieejamajiem 2007.gada datiem. Pozitīvi gan ir tas, ka Latvija uzrāda ceturto labāko patentu pieauguma rādītāju.
Pēc I.Kalviņa teiktā, viena no problēmas saknēm meklējama pašreizējā Zinātniskās darbības likumā. Tas skaidri pasaka - par valsts naudu radīts izgudrojums ir valsts īpašums. Tā rezultātā no vienas puses - augstskolas un institūti nevar brīvi rīkoties ar saviem atklājumiem, no otras puses, to nedara arī neviena valsts iestāde. ASV no šādas izgudrojumu piederības valstij atteicās 80.gados, kam sekoja valstis visā pasaulē. Ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktora vietniece Ineta Kurzemniece piekrīt, ka likums jāmaina. Tieši uz to ir vērsti Saeimā iesniegtie grozījumi, par kuriem deputāti nākamnedēļ balsos otrajā lasījumā. Minētās likuma izmaiņas ir izstrādātas 2008.gadā, taču toreiz deputāti nepiekrita tās ieviest pilnā apmērā. Tādēļ pēc gadiem nākas atgriezties pie tā vēlreiz. Kā noprotams no Kurzemnieces, politiķi iepriekšējos sasaukumos nobijās īpašumtiesības atdot zinātniekiem.
Taču I.Kalviņam ir sava versija - neviens negribēja, lai izgudrotāji, pateicoties saviem atklājumiem, kļūtu bagāti. Organiskās sintēzes institūta direktors atbalsta sagatavotos likuma grozījumus, taču, viņaprāt, tie risina tikai daļu no problēmas. Sanāk, ka valsts piešķir zināmas summas izgudrojumiem, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija ap 17 miljoniem latu gadā plus vēl nauda nāk no struktūrfondiem, taču patentu iegūšanai un ikgadējai uzturēšanai nauda nav. Salīdzinoši lētākie Latvijas patenti pasaules mērogā neko negarantē, taču patentu iegūšana un uzturēšana un tiesāšanās patentu pārkāpumu gadījumā prasa ievērojamu naudu.
Atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja Ina Druviete no Vienotības" lielāku budžetu pētījumu veikšanai un aizsardzībai nesola. Pašreizējās likuma izmaiņas paredz, ka zinātnieki no institūtiem par saviem izgudrojumiem varētu saņemt 10-30% no ienākumu un pētījuma izdevumu starpības.