Saskaņā ar šiem datiem vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam, bet Kūla norādīja, ka šie dati atspoguļo iedzīvotāju spēju sevi nodrošināt ar dažādām precēm un pakalpojumiem, kā arī spēju segt noteiktus maksājumus, taču automātiski neliecina par nabadzību.
"Šis skaitlis norāda uz mājsaimniecību spēju sev nodrošināt noteiktu dzīves līmeni," teica LM pārstāve.
Pēc Kūlas sacītā, LM neplāno jaunus pasākumus situācijas uzlabošanai, jo ministrijas mērķis nav nodrošināt iedzīvotājiem pastāvīgu dzīves vajadzību un saistību apmierināšanu, bet gan sniegt atbalstu kritiskās dzīves situācijās.
Jau ziņots, ka Eurostat dati par 2010.gadu, liecina, ka Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauts 38,1% iedzīvotāju ‒ no Eiropas Savienības (ES) valstīm vēl sliktāka situācija ir tikai Rumānijā un Bulgārijā, kur trūkums uzglūn attiecīgi 41% un 42% iedzīvotāju.
Turklāt 2010. gadā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars palielinājās – vēl gadu iepriekš šis rādītājs bija 37,4% no iedzīvotāju kopskaita.
Saskaņā ar Eurostat metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņi dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60% apmērā no vidējiem ienākumiem valstī.