Labklajības ministre Ilze Viņķele uzsver, ka vairāki kompromisi, ko vēlas kritiķi jau panākti, piemēram, saglabājot priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas, ko sākotnēji bija plānots atcelt vispār. Līdz ar to vienīgais, par ko vēl varētu diskutēt ir pensionēšanās vecuma celšanas pakāpeniskums, proti, to būtu iespējams darīt lēnāk, katru gadu pa dažiem mēnešiem, taču neatsakoties no 2014. kā sakuma gada reformai.
Tikmēr opozīcijas pārstāvji noskaņojušies vēl uz plašām diskusijām Saeimā gan ar LM, gan nevalstisko organizāciju un citu ieinteresēto piedalīšanos un cer panākt kompromisu sarunās. No opozīcijas pārstāvju teikta gan arī noprotams, ka par spīti skaļajiem izteikumiem un gatavību organizēt referendumu šajā jautājumā, tautas nobalsošanu tās kalpi nemaz nekāro.
Tikmēr eksperti, lai arī ir vienisprātis, ka bez pensionēšanās vecuma celšanas neiztikt, dalās pārliecībā, vai jāpieņem jaunais valdības piedāvātais plāns, vai jāturas pie 2010.gada beigās atbalstītās koncepcijas. Iepriekš pieņemtais plāns paredzēja reformu sākt ar 2016.gadu. Ir eksperti, kas piekrīt LM, norādot, ka šis sāpīgais un nepopulārais lēmums jāpieņem pēc iespējas ātrāk, lai novērstu risku, ka to varētu atlikt uz vēl ilgāku laiku. Sevišķi ņemot vērā plānotāš pašvaldību un pēc tam arī Saeimas vēlēšanas tuvākajos gados.
Turpretī, piemēram, ekonomists un pensiju sistēmas eksperts Edgars Voļskis norāda – šāda mētāšanās grauj uzticību sistēmai kopumā. Viņš arī norāda, ka pensijas vecuma celšana ir sekas vairākiem kļūdainiem lēmuiem iepriekš un šādas sistēmiskas izmaiņas nedrīkstētu pieņemt tikai tādēļ, ka sociālajā budžetā trūkst naudas.