Kā teikts LM sagatavotā koncepcijā, ko plāno ceturtdien izskatīt valsts sekretāru sanāksmē, valsts atbalsta ģimenēm ar bērniem noteikšanai ir nepieciešams pārskatīt personu loku, kurām ir tiesības uz ģimenes valsts pabalstu, pabalsta piešķiršanas nosacījumus un apmēru, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma par apgādībā esošu bērnu apmēru.
Pirmais piedāvātais variants paredz, ka no nākama gada pirmā janvāra tiek palielināts IIN atvieglojums par apgādībā esošu bērnu no pašreiz spēkā esošajiem 70 latiem mēnesī līdz 102 latiem mēnesī, savukārt ģimenes pabalsts astoņu latu apmērā tiek piešķirts ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss.
Realizējot šo variantu, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, budžeta ieņēmumu samazinājums gadā sakarā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma palielināšanu būtu 23,6 miljoni latu, bet izdevumi ģimenes valsts pabalstiem jeb izdevumu palielinājums pašvaldību budžetā no 2012. līdz 2014.gadam būtu 6,7 miljoni latu gadā. Savukārt izdevumu samazinājums valsts pamatbudžetā 2012., 2013. un 2014.gados būtu 34,2 miljoni latu, līdz ar to pamatbudžeta līdzekļu ekonomija šajos gados būtu 27,5 miljoni latu gadā.
Arī otrais piedāvājums paredz no 70 latiem līdz 102 latiem mēnesī palielināt IIN atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu, savukārt ģimenes valsts pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, un atbalsts trūcīgām ģimenēm ar bērniem tiek sniegts tikai pašvaldību sociālā atbalsta ietvaros saskaņā ar likumā "Par pašvaldībām" un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto.
Īstenojot šādu ģimenes pabalsta sistēmas reformu, valsts budžeta ieņēmumu samazinājums gadā līdz ar IIN atvieglojuma palielināšanu būtu 23,6 miljoni latu, bet izdevumu ģimenes valsts pabalstiem samazinājums valsts pamatbudžetā 2012.-2014.gadā ir 34,2 miljoni latu gadā. Tomēr, ņemot vērā to, ka pagaidām nav noteikts pat minimālais slieksnis, no kura sniedz atbalstu, un pašvaldībai būs brīva griba sociālās palīdzības sniegšanā, finanšu aprēķinus saistībā ar pašvaldību izdevumiem nav iespējams veikt, teikts koncepcijā.
Trešajā variantā ir piedāvāts ģimenes pabalstu piešķirt tikai ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss. Šī varianta īstenošana palielinātu izdevumus pašvaldību budžetā saistībā ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu 2012.-2014.gadā par 13,3 miljoniem latu gadā, bet izdevumu ģimenes valsts pabalstiem samazinājums valsts pamatbudžetā šajos gados būtu 34,2 miljoni latu. Līdz ar valsts budžeta kopējais izdevumu samazinājums 2012.-2014.gadā būtu 20,9 miljoni latu gadā.
Savukārt ceturtais piedāvājums, kas ir LM izstrādātajā koncepcijā, paredz, ka tiek saglabāta esošā ģimenes valsts pabalsta sistēma, bet no 2015.gada ģimenes valsts pabalsta piemērs tiek diferencēts atkarībā no bērnu skaita ģimenē, kas nozīmē, ka ģimenes valsts pabalsta apmēru par pirmo bērnu ģimenē nosaka Ministru kabinets, par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir divas reizes, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem - trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.
Realizējot šo variantu, izdevumi ģimenes valsts pabalsta izmaksai 2012.gadā būtu 33,9 miljoni latu, 2013.gadā - 33,7 miljoni latu un 2014.gadā - 33,6 miljoni latu, kas nozīmē, ka bāzes izdevumi ģimenes pabalstiem 2012.gadā palielināsies par 22,2 miljoniem latu, bet 2013. un 2014.gadā - par 21,9 miljoniem latu.
Kā ziņots, jau bija iecerēts, veicot izmaiņas ģimenes valsts pabalsta izmaksā no šā gada otrā pusgada, valsts budžetā ietaupīt 11,2 miljonus latu. Tomēr tika nolemts šogad saglabāt esošo ģimenes pabalsta sistēmu.
Patlaban ģimenes valsts pabalstu astoņu latu apmērā piešķir par katru bērnu, kas ir vecumā no viena gada līdz 15 gadiem vai ir vecāks par 15 gadiem, mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 19 gadu vecumu vai stājas laulībā.