Jau ziņots, ka IZM ir izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kas paredz, ka pašvaldībām būs jānodrošina moderna mūsdienu mācību vide, piemēram, uzskates līdzekļi, didaktiskās spēles, digitālie un elektroniskie izdevumi un resursi, izdales materiāli, mācību tehniskie līdzekļi, iekārtas un aprīkojums un mācību materiāli.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne sacīja, ka IZM publiskotā iecere ir vēl līdz galam neizstrādāts projekts un abām iestādēm par šo jautājumu nav vienotas nostājas. LPS ir nemierā, ka lietām, kas būtu jāfinansē no valsts budžeta, nu būs ''uzgrūstas uz pašvaldību pleciem''. Turklāt nevietā ir apgalvot, ka valsts un pašvaldības ir viens un tas pats, jo budžeti ir divi dažādi.
Jau līdz šim pašvaldības ļoti daudz lietas finansē no sava budžeta, lai izglītības iestādēs nodrošinātu mācību procesu. Vidēji uz vienu skolēnu pašvaldībai būs jānodrošina 30 līdz 40 latu finansējums gadā. Šajā summā ir iekļauts pats minimālais, piemēram, ģeometrijas stundai nepieciešamais komplekts - zīmuļi, pildspalvas, lineāls un citi piederumi. Pašvaldībām arī pašām būšot jānodrošina modernie mācību palīglīdzekļi, piemēram, interaktīvās tāfeles vai projektori, ja tādu nav.
Neizpratne ir arī par ministrijas ieceri likumā iekļaut mācību līdzekļu uzskaitījumu. Pēc Kokānes domām, tas nav iespējams, jo nevar paredzēt, kādas modernas mācībām nepieciešamas ierīces būs nepieciešamas nākotnē.
"Satversmē ir ierakstīts, ka ir bezmaksas izglītība. Taču valsts patiesībā aiziet prom no bezmaksas izglītības," secināja LPS pārstāve.
Viņa gan apgalvoja, ka šo situāciju tomēr ir iespējams vērst par labu un LPS to arī mēģinās labot, ejot oficiālu ceļu, proti, ar normatīvajiem aktiem. "Uzdodot pildīt kādas funkcijas, ir jāparedz arī finansējums," viņa noteica.