LTV padomei lūgusi darbinieku algas palielināt par 5% jau no 2013.gada, jo televīzijas budžetā tam radušies papildus līdzekļi. Šis priekšlikums tika iesniegts Finanšu ministrijā (FM) un pēc tam Ministru kabinetā, kur tas tika noraidīts. Līdz ar to arī NEPLP nav bijis juridiska pamata atļaut LTV resursus izlietot šādiem mērķiem, pastāstīja G.Grūbe. Tāpat viņš uzsvēra, ka LTV darbinieku atalgojumu nepieciešams skatīt kontekstā ar Latvijas Radio darbinieku algām, jo nebūtu korekti palielināt tikai LTV darbinieku algas. "Latvijas Radio jau uzreiz teica, kāpēc tad viņiem atalgojums netiks palielināts?" pauž G.Grūbe.
Būtisks ir arī jautājums par LTV programmu kvalitāti un oriģinālprogrammu trūkumu. Padome uzskatījusi, ka programmu kvalitātes uzlabošana, jaunu projektu veidošana, kultūras raidījumu klāsta palielināšana, kā arī oriģinālprogrammu veidošana bērnu auditorijai ir 2013. gada prioritārie pasākumi, skaidroja G.Grūbe.
Tāpat viņš sacīja, ka izvērtējot LTV atalgojumu sistēmu, secināts, ka tā nav spējīga stimulēt radošus cilvēkus ar profesionālām kvalitātēm. "Mūsuprāt, izveidotā atalgojumu sistēma nav progresīva un neveicina programmu kvalitāti, tāpēc mēs atalgojuma jautājumu skatīsim nākamajā gadā. Vērtēsim situāciju, kādā veidā atalgojumu palielināt tiem darbiniekim, sasaistot to ar rezultatīvajiem rādītājiem - vai tā ir satura un programmas kvalitāte, vai tā ir sabiedriskā rezonanse," norādīja NEPLP pārstāvis.
Padomes rīcība esošā informācija arī liecina, ka LTV darbojas daudz mirušo dvēseļu – šie cilvēki formāli skaitās LTV darbinieki vai arī nostrādā minimālo stundu skaitu, taču šiem darbiniekim nav nekāds sakars ar oriģinālproduktu veidošanu. Līdz ar to, kamēr nav atrisināti jautājumi, kuri ir saistīti ar LTV darbinieku atalgojumu sistēmu, nebūtu lietderīgi palielināt atlagojumus. "5% pie vidējām LTV darbinieku algām arī neko būtisku neizmainīs viņu labklājībā un arī nekādus būtiskus uzlabojumus neveicinās programmā. Bet, ja šo kopējo summu investē jaunu projektu veidošanā, tad ir sagaidāmi uzlabojumi televīzijas darbībā," teic G.Grūbe.
LTV ģenerāldirektors Edgars Kots gan norāda, ka LTV vadība nav vēlejusies algas palielināt, bet gan atgriezt krīzes laikā darbiniekiem samazinātos atalgojumus. "Man bija vēlme, ka mēs to darām, savukārt NEPLP uzskatīja, ka pašreiz ir finansiāli jāstirpina saturs un programma. Līdz ar to nauda tika novirzīta tieši satura veidošanai," Dienai.lv teica E.Kots.
Tāpat no LTV budžeta plānots piešķirt līdzekļus neatkarīgam personāla atlases uzņēmumam, kas izraudzīsies trīs jaunās LTV valdes locekļus. Tā kā padomes budžetā līdzekļi šādam mērķim netika atrasti, tika nolemts to finansēt no LTV budžeta. Personāla atlases uzņēmuma pakalpojumus nolemts izmantot, lai nodrošinātu profesionālu un neatkarīgu valdes locekļu izvēli, sacīja G.Grūbe.
Tikmēr šāda padomes rīcība izpelnījusies kritiku no LTV ziņu dienesta vadītāja Dzintra Kolāta, kurš mikroblogu vietnē Twitter norādījis: "Sirsnīgākā pateicība NEPLP par LTV budžeta atvieglošanu vismaz par 70 tk ls valdes locekļu&meklētāju komfortam. Prieka asaras aizmiglo skatu.” G.Grūbe gan norādīja, ka divi valdes locekļi tiks algoti no priekšvēlēšanu aģitācijas kompensācijas līdzekļiem, taču viena valdes locekļa atlagojums jau paredzēts esošā valdes locekļa Edgara Kota atalgojuma budžetā.
"Pašreiz mēs esam saņēmuši vēstuli, kurā NEPLP ar savu lēmumu lūdz mums rezevēt noteiktu summu divu locekļu atalgojumu. Tā kā man beigsies termiņš, mana darba alga atbrīvojas pati par sevi, līdz ar to viņi lūdza rezevēt naudu divu valdes locekļu atlagojumam," skaidroja E.Kots.
Jau vēstīts, ka NEPLP ir apstiprinājusi nolikumu atklātam konkursam, kurā izraudzīsies trīs LTV jaunās valdes locekļus - valdes priekšsēdētāju, valdes locekli programmu attīstības jautājumos, kā arī valdes locekli finanšu un tehnoloģiju jautājumos. Valdes locekļu kandidātiem izvirzītas augstas profesionālās pieredzes, izglītības, svešvalodu zināšanu un reputācijas prasības, kuru izvērtēšana tiks uzticēta profesionālam un neatkarīgam personāla atlases uzņēmumam.