Kā ziņots, 25.februārī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atklāja visu kandidātu vārdus, kuri pretendē uz LTV valdi. Kandidātu vērtēšana turpinās, 7.martā personāla atlases kompānija Fontes iepazīstinās NEPLP ar novērtējuma ziņojumu par katru kandidātu, pēc kā NEPLP balsos par jaunas valdes iecelšanu.
Mansmedijs.lv jautāja kandidātiem, kuri būs viņu trīs pirmie darbi LTV, ja viņi iegūs amatu valdē. Teju visi atzina, ka sākumā būs nepieciešams vienoties ar LTV kolektīvu par mērķiem un uzdevumiem. Viens no astotnieka - Uģis Mālmanis, kurš kandidē uz valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos - atteicās sniegt komentārus pirms 6.marta, kad kandidātiem NEPLP jāprezentē savs redzējums par LTV.
Ginta Krivma, valdes priekšsēdētāja amata pretendente, atzina, ka viņas pirmais darbs būtu saruna ar LTV darbiniekiem. Lai LTV varētu attīstīties, ir vajadzīga nevis vienota vīzija varas gaiteņos un direktīvu veidā, bet par tām ir nepieciešams vienoties ar cilvēkiem, kuri šajās pārmaiņās būs iesaistīti.
G.Krivma ķertos arī pie satura sistēmas pārmaiņām, jo, viņasprāt, televīzijā strādā daudz cilvēku, kuri varētu radīt brīnišķīgu saturu, taču ir radīta sistēma, kurā idejas bieži vien atduras kā pret mūri. Tāpat viņa rūpētos par to, lai tiktu radīta tāda vide, kurā radošie cilvēki varētu radīt produktu. Jāizvērtē, kas ir tas, kas rada produktu un, kas ir tās nodaļas, kas viņiem palīdz.
Arī Ivars Belte, valdes priekšsēdētāja amata kandidāts, atzina, ka sākotnēji noritētu darbs ar kolektīvu – vienošanās par mērķiem, kā arī skaidrošana, kādi uzdevumi jāveic, lai šie mērķi tiktu sasniegti. Viņš ķertos klāt arī mārketinga nodaļai, mainot tās līdzšinējo darbību. Kā trešo svarīgo darbu I. Belte min darbu pie LTV zīmola maiņas, kas ir jau savu laiku nokalpojis. Viņš vēlētos uzlabot arī televīzijas grafisko noformējumu, raidījumu vizuālo noformējumu – tekstus, mūziku, attēlus, krāsas.
Trešais priekšsēdētāja amata kandidāts Rolands Tjarve sākotnēji iepazītos ar LTV spēkā esošajām saistībām, izvērtētu tās, lai noteiktu ar ko un kādi līgumi ir noslēgti un kāda ir to darbība. Viņš sākotnēji strādātu arī pie LTV programmas uzlabošanas, izvērtējot raidījuma raidlaikus un raidījumus, kuriem nepieciešamas "kosmētiskas" izmaiņas, kā arī novērtējot raidījuma vadītāja lietderību. R.Tjarve piesaistītu jaunus un labus žurnālistus – īpaši tādus, kuri varētu darboties analītisko ziņu jomā.
Sergejs Ņesterovs, kurš kandidē uz valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos, vispirms izpētītu situāciju LTV un iepazītos ar komandu. Viņš uzsāktu darbu pie jaunām satura idejām, lai piesaistītu gados jaunāku auditoriju, kā arī veidotu spēcīgu LTV zīmolu.
Viņa konkurente Jana Semjonova vispirms uzsāktu darbu ar komandu; izvirzītu augstas prasības raidījuma veidošanā. Tāpat viņa strādātu pie motivējoša atalgojuma panākšanas; ķertos klāt darbam pie 2014./2015.gada programmas, attīstot ziņu un analītiskos raidījumus, kā arī raidījumus bērniem un kultūras raidījumus.
Patriks Grīva, pretendents uz valdes locekļa amatu programmas attīstības jautājumos, atzina, ka vispirms iepazītos ar situāciju un dotu LTV darbiniekiem skaidru vīziju par tuvāko situācijas attīstību šogad un nākotnē sagaidāmo. Par būtiskāko darbaspēka problēmu viņš uzskata motivācijas trūkumu, kas balstīts uz neskaidru nākotnes perspektīvu organizācijā. Viņš par galveno uzdevumu izvirza pilnvērtīgu LTV darbinieku radošā potenciāla izmantošanu.
P. Grīva novērtētu arī LTV saturu un izvirzītu prioritātes starp raidījumiem, kā arī uzsāktu darbu pie aktīvās sabiedrības daļas sasniegšanas interneta vidē, pārskatot darbību arī sociālajos tīklos un satura pieejamību citās moderno tehnoloģiju platformās. Viņš arī izveidotu iekšējo LTV kvalitātes padomi, kas turpmāk izvērtētu un apstiprinātu jebkura raidījuma nonākšanu ēterā.
Arī Māris Skujiņš, kurš kandidē uz valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos, min, ka viņa pirmais darbs būs iepazīšanās ar darbiniekiem, tālāk izskaidrot viņiem, kādi ir aktuālie darba uzdevumi, izpildes gaita un pieejamie līdzekļi. Pēc tam viņš ķertos klāt vadības sistēmām, uzlabojot un pilnveidojot vadības sistēmas finanšu uzskaites, tehnoloģiju un kvalitātes vadības jomā. Tāpat M. Skujiņš sagatavotu LTV pārmaiņu procesam, lai īstenotu Latvijas sabiedriskā medija koncepciju.