Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Maijā vai jūnijā varētu nodot apspriešanai medicīnas māsterplānu

Veselības ministrijā (VM) pašreiz top jaunais veselības aprūpes māsterplāns jeb politikas plānošanas dokuments, kurā detalizēti plāno ambulatorās aprūpes un slimnīcu sektora attīstību turpmākajiem pieciem gadiem. Tā pirmo «zaļo» uzmetumu sabiedriskai apspriešanai VM varētu nodot šogad maijā vai jūnijā, stāsta VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš. Iepriekšējā plānā akūtākais jautājums bija slimnīcu sektora reformas, paredzot reorganizēt - pārveidot, apvienot, likvidēt - virkni slimnīcu un to lielos vilcienos arī īstenojot.

Jaunajā māsterplānā 2013.-2018. gadam tik asas kustības VM neesot paredzējusi, šoreiz lielāku uzsvaru likšot uz ambulatorās aprūpes attīstību. No R. Muciņa teiktā izriet, ka topošajā ambulatorās un stacionārās attīstības plānā īpaši ņems vērā tautas skaitīšanas rezultātus, proti, aktuālos datus par iedzīvotāju skaitu reģionos. Atbilstoši iedzīvotāju blīvumam tad arī plānos, cik attiecīgajā vietā nepieciešams ģimenes ārstu, cik ambulatoro speciālistu, kāds ir vēlamais nodrošinājums ar medicīnas iekārtām.

VM valsts sekretārs pieļauj, ka ambulatoro palīdzību varētu vairāk koncentrēt lielākās ārstniecības iestādēs. Ārstu speciālistu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu esot krietni audzis, jo «iedzīvotāji ātrāk pamet valsti nekā ārsti», stāsta R. Muciņš. «Mēdz būt, ka speciālistam nav tik daudz darba, lai būtu pietiekami nodarbināts. Jo lielāks ir ārstu tīkls, jo lielākas ir izmaksas, tāpēc varētu vairāk koncentrēt speciālistu pakalpojumus,» viņš paskaidro. Turklāt, ja ārsts sastopas tikai ar vienu saslimšanas gadījumu trīs dienās, arī viņa sniegtā pakalpojuma kvalitāte krītas, jo trūkst pieredzes. Tāpēc vairāk jādomā par iespējām pacientus transportēt uz ārstniecības iestādēm, kurās koncentrētu speciālistu sniegtos pakalpojumus. Primārajai, proti, ģimenes ārstu un viņu palīgu, aprūpei gan jābūt pēc iespējas pietuvinātai iedzīvotājiem, saka R. Muciņš.

Valsts sekretārs norāda - atbilstoši demogrāfiskajai situācijai, proti, dzimstības kritumam un populācijas novecošanās tendencēm, rakstot māsterplānu, ņems vērā, ka mazāk nepieciešamas dzemdību nodaļas, bet lielāka uzmanība jāpievērš vecāka gadagājuma hronisko pacientu aprūpei. Kādas izmaiņas skars slimnīcu sektoru, pagaidām vēl nav zināms, taču visdrīzāk nav plānotas krasas izmaiņas slimnīcu skaitā.

Par to, kā īstenots iepriekšējais māsterplāns, R. Muciņš saka: «Lielos vilcienos īstenots, un vismaz virziens ir ieturēts, bet ir dažas atkāpes no plāna.» Vēl pirms desmit gadiem Latvijā bija vairāk nekā simt slimnīcu, tagad to skaits ir ap 50. No tām 21 ir daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīca. Sākotnēji māsterplānu īstenošana norisinājās nesteidzīgi, taču pēdējos trīs gadus, kopš krīzes sākuma, slimnīcu tīkla reformas diktēja finansējums veselības aprūpē. Pāris gados par aprūpes slimnīcām un poliklīnikām pārveidoja vairāk nekā 20 Latvijas lokālo neatliekamās palīdzības slimnīcu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas