Tas ir bezprecedenta gadījums, kad oficiāla Krievijas amatpersona tik tieši aicina pārcelties uz dzīvi Krievijā. Turklāt Novgorodas gubernatora vārdi nav tukša runa. Ja esi jaunais ārsts, Novgorodā tevi gaida 200 tūkstošu rubļu (3340 latu) liels pārcelšanās pabalsts, pašvaldības apmaksāts dzīvoklis un vidējā alga no 25 tūkstošiem rubļu (420 latu) uz augšu. Rīdziniekam tas varbūt nav kārdinošs piedāvājums, bet cilvēkam no Līvāniem ir ko padomāt.
Pašā Novgorodas pilsētā vidējā alga daudz neatšķiras no vidējās algas Latvijā, toties cenas gan ir krietni zemākas, krietni mazāki ir komunālie maksājumi, krietni lielāka sociālā drošība - minimālais 2% bezdarba līmenis nozīmē, ka faktiski bezdarbs Novgorodas apgabalā nepastāv.
Pazīstu daudzus Latvijas krievus, kuri privātās sarunās pauduši domu, ka tomēr nekad nebūtu gatavi pārcelties uz dzīvi Krievijā. Daži no viņiem ir dzimuši Latvijā un tikai Latviju uzskata par savu dzimteni. Daži no viņiem visu sava mūža lielāko daļu nodzīvojuši Latvijā, ir pieraduši pie Latvijas sadzīves, un viņus biedē tā nesakārtotība, ko viņi dažkārt redz, viesojoties pie radiem Krievijā.
Un te ir ziņa - dzīves līmenis ne visur Krievijā ir zemāks kā Latvijā. Ne tikai Maskavā, bet arī citur plašajā Krievzemē ir vietas, kur cilvēki, vismaz pēc formāliem rādītājiem, dzīvo nebūt ne sliktāk kā lepnajā Eiropas Savienības dalībvalstī Latvijā. Lūk, tiem, kuriem Latvija šķiet pamāte, ir ziņa - māte Krievija sauc!
Latvijas krieviem tagad ir visas iespējas aizbraukt - ne tikai uz Īriju, bet arī uz Krieviju. Ir tikai viens liels «bet». Vai mums vajag, lai mūsu krievi aizbrauktu?
Pēc tautas skaitīšanas provizoriskajiem datiem, iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies zem diviem miljoniem. Šāgada Spīdolas balvas laureāts ekonomikā profesors Mihails Hazans ir precīzi saskaitījis, ka Latviju desmit gadu laikā ir atstājuši 200 tūkstoši cilvēku. Pārsvarā pašā darbaspējīgākajā un pašā reproduktīvākajā iedzīvotāju grupā - no 18 līdz 34 gadiem.
Visticamāk, brīdī, kad pasaules ekonomika atkopsies un arī Latvija ies uz augšu, mēs izjutīsim asu darbaroku trūkumu. ES dalībvalsts valdība nevarēs aizliegt mūsu rūpniekiem vai celtniekiem piesaistīt darbaspēku, ja vien tas būs legāls.
To, kas aizbrauc - latvieši un krievi, kas te ir dzimuši un auguši -, vietā ieradīsies citi. Mums nevajag, lai mūsu vietējie cilvēki brauc prom uz neatgriešanos. Diemžēl mūsu valdībai nav ko likt pretī, lai cilvēki nebrauktu prom. Ar runām līdzēts nebūs.