Ja stāsies spēkā Veselības ministrijas iecerētais zāļu uzcenojuma modelis, kurā nav ņemti vērā nozares ekspertu un pārstāvju ierosinājumi, Latvijas lauku reģionu iedzīvotājiem zāļu pieejamība var tikt būtiski apgrūtināta. Daļa reģionālo aptieku tiks slēgta, atlikušajām var nākties samazināt darba laiku un atalgojumu farmaceitiem.
Veselības ministrijas sagatavotais zāļu uzcenojuma modelis nenovērtē farmaceita sniegto pakalpojumu nozīmi un nesekmēs kvalitatīvu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Piedāvātais modelis radīs papildu spiedienu uz bezrecepšu un uztura bagātinātāju pārdošanas veicināšanu aptiekās un mazinās farmaceita kā konsultanta lomu.
Aptieku biedrība centās aktīvi līdzdarboties ar saviem ierosinājumiem jaunā zāļu uzcenojuma modeļa izstrādē, cerībā, ka varēs veicināt individuālo aptieku darbu reģionos, sniedzot kvalitatīvus farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus gan Latvijas pilsētās un mazpilsētās, gan arī laukos.
“Sagaidījām no ministrijas, ka tiks rasti kompromisa risinājumi, lai pārmaiņas būtu sabalansētas un gan nestu labumu Latvijas iedzīvotājiem ar zāļu cenu samazinājumu, gan arī ļautu turpināt strādāt aptiekām, nepasliktinot to finansiālo situāciju un neapdraudot to pastāvēšanu,” norāda A. Ritene.
Tomēr Aptieku biedrības ieteikumi nav ņemti vērā, kompromisi nav rasti un piedāvātais uzcenojuma modelis rada lielus riskus individuālo aptieku pastāvēšanai un vēl vairāk nostiprina vertikāli integrēto struktūru pozīcijas tirgū. Pirmās tiks slēgtas aptieku filiāles un mazās aptiekas lauku reģionos, jo tām nav lieltirgotavu aizmugures.
Zāļu vairumtirdzniecības uzņēmumi visdrīzāk optimizēs zāļu piegādes uz attālākiem reģioniem, un vietējiem iedzīvotājiem uz vajadzīgo medikamentu piegādi būs jāgaida ilgāks laika periods.
Aptieku biedrība ir dibināta 2009. gadā, un tās biedri ir 30 individuālu aptieku uzņēmumi, kas uztur vairāk nekā 22 aptieku filiāles mazapdzīvotās vietās.