Meitas vēlas noskaidrot ārzemēs negaidīti mirušās mātes patiesos nāves cēloņus

Protams,ka meitas dzīvo tur no rokas mutē. Un minimālās algas nedēļā...kurš tad pelna tās milzu naudas tajā anglijā?? Tie kas te tik ļauni izsakās par šo traģisko situāciju-vai tiešām jusm būtu vienalga kā nomirst jūsu vecāki un ,kur viņi paliek?

Protams,ka meitas dzīvo tur no rokas mutē. Un minimālās algas nedēļā...kurš tad pelna tās milzu naudas tajā anglijā?? Tie kas te tik ļauni izsakās par šo traģisko situāciju-vai tiešām jusm būtu vienalga kā nomirst jūsu vecāki un ,kur viņi paliek?

Uh, kā man tas uzsita asinis...Vai bērnus dzemdē tāpēc, lai pēc tam bērniem būtu PIENĀKUMS jebkurā situācijā palīdzēt? Kur ir šī robeža? Kur sākas bērna un kur vecāku dzīve? Ir dažādi vecāki un dažādi bērni...Nav jau teikts, ka šīs sievietes meitas nepalīdzētu, ja zinātu, ka mammai iet slikti, bieži vien cilvēki nesarunājas savā starpā, tāpēc rodas lieli pārpratumi ar šādām sekām...Un, ja, piemēram, es pelnu minimālo, kā lai es palidzu saviem vecākiem, KĀ???

Kā zināms, Anglijā dzīves izmaksas pat, ļoti vienkārši dzīvojot, ir augstas. Meitas strādā, bet, iespējams, nopelna no rokas mutē, tā teikt. Ja sievietei 56 gadi, meitas ir jauni cilvēki vēl, kas nav paspējuši uzkrāt tūkstošiem latu. Ziedot.lv rakstīts, ka viņas apmaksā otrreizējās ekspertīzes tēriņus. Tie cilvēki varbūt jau 2 tk notērējuši, braukājot uz slimnīcu simtiem km un kārtojot lietas, algojot juristu. Skumji, bet fakts, ka ne Latvijā izglītotajiem, ne ārzemēs mūsu melnstrādniekiem lielākajai daļai NAV iespējams sapelnīt liekus tūkstošus... Skumji. Līdzjūtība ģimenei!

Tas, ka cilvēks saindējies un nomiris, ir drausmīgi. Bet man ir viens jautājums "gādīgajām" meitām, kuras arī strādā Anglijā, tātad pelna pieklājīgu naudu. Kāpēc jāvāc ziedojumi ar portāla ziedot. lv palīdzību, lai varētu māti repatriēt uz Latviju? Vai tad pašām nav tie nepilnie 2000 LVL, kas nebūt nav tik liela summa? Vai arī pašu naudu žēl izdot, gan jau tie Latvijas "muļķi" saziedos. Un, kā redzams portāla statistikā (ārkārtas gadījumi), gandrīz viss vajadzīgais jau ir saziedots.

Tas jau sāk palikt par ieradumu, kā pelnīt tā prom, kā atvest mājās, tā jālūdz sabiedrības palīdzība!

Tas, ka cilvēks saindējies un nomiris, ir drausmīgi. Bet man ir viens jautājums "gādīgajām" meitām, kuras arī strādā Anglijā, tātad pelna pieklājīgu naudu. Kāpēc jāvāc ziedojumi caur portālu ziedot.lv , lai varētu māti repatriēt uz Latviju. Vai tad pašām nav tie nepilnie 2000 LVL, kas nebūt nav tik liela summa? Vai arī pašu naudu žēl izdot, gan jau tie muļķi Latvijā saziedos. Un kā redzams portāla statistikā (ārkārtas gadījumi), Latvijas muļķi gandrīz visu vajadzīgo ir jau saziedojuši.

Par aglijas arstu zinasanam esmu personigi dzirdejusi stastus! ....pavirshi,netiiriigi, neiejutigi,zinibas vaji un nebut ne tadi,kas ieverotu to, ko zverejusi!

1) Vēl žurnālistei vajadzēja aiziet pie tā jurista, vismaz noskaidrot, vai tas ir viņējais, vai mūsējais. Jo viņējais zinātu, ka vajag pie koronera vērsties, īpaši, ja runa var būt par arodslīmību (industrial disease) un nekādu runu par 1000 mārciņām (ja vispār tās slimnīca ir pieprasījusi). 2) Otrkārt žurnālistei bija jānoskaidro, kas tā par ekspertīzi, ko it kā neizdarīja, jo paņemt acs šķīdumu vai urīnu, lai noteiktu, vai tajos nav attiecīgo ķimikāliju, nav nekas bīstams un 1000 mārciņu nemaksā. Turklāt, ja jau dakters noteica diagnozi saindēšanās, tas viņam bija obligāti jādara. 3) Savukārt, ja meita domā vienkārši sekciju, tad jānoskaidro, vai tiešām Lielbritānijā ir atļauts līķi, ES pilsoņa līķi galu galā, tāpat vienkārši izdot radiniekiem, ja vien šie radinieki nepaziņo, ka neko nevajag. 4) Vēl vajadzēja noskaidrot to, vai meita angļu valodu zina kaut cik labāk nekā māte. Vajadzēja uzzināt, vai māte pēdējā laikā pirms braukšanas peļņā ir ārstējusies slimnīcā (vienalga kāda iemesla dēļ)... Vārdu sakot daudz ko vajadzēja noskaidrot....

Žēl, izskatās, ka mātes problēmām bērni pievēršas tikai... par vēlu < kur ātrāk skatījās??

Žurnāliste jebkurā gadījumā varēja pajautāt, kas tā par slimnīcu, un sazināties ar vadību, lai kaut vai izcenojumus noskaidrotu, nevis klausītos meitu, kurai arī, starp citu, varēja pajautāt, cik ilgi tā mamma tur ārzemēs ir uzturējusies- ja neilgu laiku, tad, pajautāt, kur viņa ņēma, ka mammai vēža nebija, paprasīt, kā ir ar to hipokrāta zvērestu: gan jau jurists būs pateicis, ko tad īsti dakters nav ievērojis....

Ja tā ekspertīze jau nav veikta, jo, piedod, taču arī diagnozi vēzis tāpat, līķītim, acīs paskatoties, neviens neuzstāda. Un, ja tad nebaidījās no infekcijas, tad gan jau arī ekspertīzi uztaisīja.

Šausmas, iesaku pēc iespējas ātrāk veikt šo ekstpertīzi. 1000 mārciņas pilnam sirdsmieram un taisnības uzzināšanai tomēr nav neiespējama summa.

Tik žēl, ka mūsu žurnālisti nepagaida otras ekspertīzes rezultātus, bet uzreiz raksta. Lai gan tad sanāktu viens raksts par hepatītu, bet šitā divi, varbūt vēl vairāk, ja meitai arī tā ekspertīze nepatiks.

Piedodiet, mātes meitas, bet ir jābūt ļoti neaptēstam, lai tādā vecumā dotos uz ārzemēm puķītēs. Nu nav taču nekāda jaunulīte, lai vergotu 16 h dienā saindētās siltumnīcās. Un vēl piedevām bez valodas zināšanām, kur tu pat nevari pateikt, kas tev par vainu piemetusies. Un ko viņa tur nopelnīja? Neko! Pat ceļa naudu atpakaļ uz kapiem nav nopelnījusi. Vai tādēļ, lai nomirtu, ir jābrauc tik tālu?