Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Meņģelsone: Šī gada budžets nesaskan ar pērn sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteikto

Pašreiz sagatavotais 2023.gada valsts budžeta projekts nesaskan ar pērn sabiedrības veselības pamatnostādnēs nostiprināto finanšu vajadzību apjomu veselības nozarei, aģentūrai LETA atzina veselības ministre Līga Meņģelsone.

Viņa uzsvēra, ka veselības aprūpes sistēmas finansēšana un attīstība ir visas valdības jautājums, un tas iet roku rokā ar nepieciešamiem uzlabojumiem - pārvaldībā, efektivitātē un pieejamībā. Tomēr šā gada budžets nesaskan ar pērn sabiedrības veselības pamatnostādnēs nostiprināto finanšu vajadzību apjomu veselības nozarei.

Patlaban Veselības ministrija (VM) kopā ar nozares profesionāļiem un nevalstiskajām organizācijām turpina strādāt gan pie nepieciešamajiem uzlabojumiem nozarē, gan pie tā, lai nodrošinātu nepieciešamo finanšu apjomu sabiedrības veselībai un drošībai, norādīja Meņģelsone.

Šodien arī Latvijas slimnīcu biedrības (LSB) darba grupa kārtējo reizi tikās ar VM pārstāvjiem, lai pārrunātu valsts līdzfinansējumu ārstēšanas izmaksu segšanai. Pēc slimnīcu aprēķiniem, viena pacienta ārstēšanai slimnīcā vidēji nepieciešami 1700 eiro, kamēr valsts maksājot vien 1090 eiro, un kopējais zudums jeb nesamaksātā summa slimnīcām ir 88 miljoni eiro, norādīja LSB priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Kalējs sacīja, ka abas puses piekritušas, ka ar to finansējumu, kāds šobrīd plānots budžetā, un ar reālajām izmaksām, slimnīcas nevar ārstēt pacientus. Viņa vērtējumā, ar to otrajā pusgadā varētu būt lielas problēmas.

"Rīt šo jautājumu skatīs arī Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, kur domās kāds varētu būt iespējamais risinājums. Šobrīd mums nav neviena cita līdzekļa, kā varētu ietekmēt Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), jo, skaidrošana, ka nevarēsim ārstēt pacientus tādā apjomā, neiedarbojas. Mēs saprotam, ka šinī jautājumā pacienti nav galvenais. Galvenais ir budžets," atzina Kalējs.

Kā ziņots, 28.februārī, diskutējot par šā gada budžetu, ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja atkāpties tos ministrus, kuri nav gatavi strādāt, īstenojot reformas.

Premjers sacīja, ka "vairs nevaram ļaut bez reformām grūst naudas sistēmā," vienlaikus norādot, ka, ja kāds no ministriem nav gatavs šādi strādāt, par to jāpaziņo premjeram tagad vai pēc valdības sēdes.

Valdības sēdes laikā izvērsās diskusija par veselības nozarei nepieciešamo papildu finansējumu, un veselības ministre Līga Meņģelsone (AS) aicināja fiksēt veselības aprūpi kā vienu no prioritātēm.

Arī iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) sacīja, ka "mēs nepametīsim Līgu vienu," tādējādi aicinot sēdes protokolu papildināt, nosakot, ka veselības aprūpe būs viena no prioritātēm.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens preses konferencē sacīja, ka diskusija bijusi par to, vai izpildās valdības deklarācijā noteiktas, ka veselības aprūpes finansējums sasniedz 12% no izdevumiem. Ašeradens sacīja, ka AS ieskatā tas neizpildās.

Tādēļ ministri vienojušies, ka gadījumā, ja tiek atrasti līdzekļi, valdība solidāri vērtēs, kam tie tiks piešķirti, atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm.

Kučinskis preses konferencē norādīja, ka saprotama ir budžeta situācija, un budžetā nekādas rezerves nav, tāpēc svarīgi bija iezīmēt, ka sarunas turpinās un veselības aprūpē strādājošie nevar justies apdalīti. Viņš arī sacīja, ka ar finanšu ministra piedāvāto protokollēmumu zināmā mērā veselības aprūpe ir sadzirdēta.

"Esam vienojušies, ka sarunas par veselības aprūpes sistēmu turpināsies jau pēc budžeta un šis ir signāls ko mēs kā AS valdības locekļi nododam savai frakcijai. Esmu pārliecināts, ka atradīsim kopēju sapratini un budžets tiks pieņemts," uzsvēra ministrs.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka Veselības ministrijas budžeta izdevumi, nerēķinot vienreizējos izdevumus, jau patlaban sasniedz 12,27% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas jau tagad pārsniedz valdības deklarācijā noteikto mērķi sasniegt veselības aprūpes finansējumu 12% apmērā no kopējiem budžeta izdevumiem.

Valdības deklarācijā teikts, ka valdība apņemas turpināt palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, virzoties uz to, lai veselības nozares budžets veidotu vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, tā mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.

FM pārstāvji skaidroja, ka deklarācijā iekļautais punkts paredz virzību, nevis konkrētus 12% un tā darbība ir nevis vienu gadu, bet četru gadu periods.

Situācijā, kad būtisks papildu finansējums tiek piešķirts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, energoresursu sadārdzinājuma atbalstam, Ukrainas atbalstam, nodrošinot nepieciešamo finansējumu ārpus fiskālās telpas, tad veselības izdevumu procenta izpildei automātiski ir jāparedz būtisks finansējums veselības bāzes finansējuma ietvaros, skaidro FM pārstāvji.

Piemēram, papildu viens miljards eiro pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei aizsardzības spēju stiprināšanai, nozīmē veselībai papildu 120 miljonus eiro bāzes izdevumu palielināšanai, pretējā gadījumā procents no kopējā budžeta izdevumiem samazinās.

Patlaban 2023.gada valsts budžetā veselībai kopā paredzēti 1 668 556 299 eiro, kas ir 11,37% no budžeta izdevumiem, savukārt, nerēķinot vienreizējos izdevumus, veselības finansējums sasniedz 12,27% no IKP.

Pieskaitot Eiropas Savienības (ES) fondu veselībai paredzēto finansējumu 166,67 miljonu eiro apmērā, veselības finansējums šī gada budžetā sasniedz 1 835 222 966 eiro jeb 13,5% no IKP.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Šeit ir Latvija un viena valsts valoda – latviešu

Par ārlietu ministra maiņu, krievu valodu kā instrumentu Krievijas ģeopolitisko mērķu sasniegšanai mūsu publiskajā telpā un par globālo nenoteiktību intervijā Agnesei Margēvičai spriež politolo...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas