Šodien Berlīnē sarunā abas puses apmainījās viedokļiem par esošo situāciju Eiropas Savienībā (ES) un eirozonas aktualitātēm, krīzes pārvarēšanu Latvijā un sekām, kādas tā radījusi, ES nākotnes modeli, kā arī divpusējās sadarbības jomām un līdzšinējo veiksmīgo sadarbību.
Merkele pauda gandarījumu, ka Latvija ir pārvarējusi krīzi un tiecas kļūt par eirozonas dalībvalsti arī laikā, kad eirozonā valda grūtības.
"Mēs ļoti nopietni esam pievērsušies eirozonas jautājumu risināšanai un, diskutējot par eirozonas krīzi, ļoti svarīgs ir jautājums par ES kā tādas konkurētspēju. Šajās diskusijās ļoti vajadzīgs ir tādu valstu kā Latvija atbalsts. Eirozonā gan šobrīd ir tikai Igaunija, bet šajā situācijā būtu ļoti labi just arī Latvijas plecu, jo jūsu valstij nav jāskaidro, ko nozīmē krīzes pārvarēšana, reformas un to rezultāti," uzsvēra Vācijas kanclere.
Valsts prezidents pateicās par iespēju tikties un pārrunāt aktuālos jautājumus, uzsverot, ka Latvijai svarīgākais pēc krīzes pārvarēšanas ir meklēt savu ceļu uz attīstību un konkurētspēju. Vienlaikus Valsts prezidents atzīmēja, ka krīzes pārvarēšanas cena ir bijusi pietiekami augsta, proti, Latvijā ir trešais augstākais bezdarba līmenis ES, vidējā alga ir 40% apmērā no ES vidējā līmeņa, bet pēdējos desmit gados ir izceļojuši vairāk nekā 300 000 cilvēku. Šai kontekstā viņš uzsvēra, ka Latvijai ir nekavējoties jārisina jautājumi, kas saistās ar konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, tai skaitā ar spēju Latvijai pelnīt vairāk, jo tas ir arī valsts izdzīvošanas un pastāvēšanas jautājums.
Runājot par lauksaimniecības tiešmaksājumiem nākamā ES finanšu plānošanas ietvara kontekstā, Bērziņš uzsvēra, ka šis ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums, kas nozīmē Latvijas lauku nākotni un lauku iedzīvotāju saglabāšanu. Vācijas kanclere paudusi atbalstu Latvijas centieniem saistībā ar nākamo finanšu plānošanas periodu ES, uzsverot, ka ir īpaši svarīgi, lai izaugsme Latvijā noturētos ilgtermiņā, jo šobrīd ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir salīdzinoši mazi. "Eiropas Komisijas pieeja tiešmaksājumu jautājumos, manuprāt, ir ļoti saprātīga. Mēs apsolām, ka sarunas vadīsim, rēķinoties ar to, kas mums zināms, un darīsim visu, kas mūsu spēkos. Latvija uz to var paļauties."
Tāpat Merkele interesējusies par Latvijas iekšpolitisko situāciju, proti, par attiecībām starp latviešiem un krievu minoritāti, par demogrāfijas situāciju Latvijā, kās arī par iespēju padziļināti sadarboties ar Latviju izglītības un zinātnes jomā, tai skaitā sniedzot Vācijas atbalstu augstākajā un profesionāli tehniskajā izglītībā.
"Varu droši apgalvot, ka attiecības ar krievu minoritāti cilvēciskā līmenī Latvijā ir ļoti labas. Ir mēģinājumi politiskā līmenī tās saasināt, bet ikdienā starp latviešiem un krieviem nav nekādu problēmu," atbildēja Bērziņš. Šo tēmu papildinot, viņš uzsvēra, ka Latvijā bērniem ir iespēja mācīties astoņu minoritāšu valodu skolās un saņemt izglītību savā dzimtajā valodā, kas ir unikāls piemērs arī ES ietvaros.
Noslēdzot sarunu, Vācijas kanclere atzina, ka ES, kur šobrīd dzīvo apmēram 500 miljonu cilvēku, ir jāsadarbojas ļoti cieši, lai aizstāvētu savu pozīciju un veicinātu konkurētspēju. Kanclere uzsvēra, ka šajā gadījās nav runa par ekonomisku sadarbību vien, bet par veidu, kā cilvēki ES sadzīvo. Merkele lūdza nodot viņas sveicienus Latvijas iedzīvotājiem, paužot īpašu gandarījumu,ka Baltijas valstis un Latvija šobrīd pieder pie pasaules brīvo valstu daļas.