Kā ziņots, 2013.gada pirmajā sēdē valdība piešķīra 30 000 latu LTV un Latvijas Radio, lai sabiedriskie mediji informētu Latvijas iedzīvotājus par eiro ieviešanu. Formātu, kā informēt, un izmaksu tāmi raidījumiem piedāvāja LTV un LR, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) LTV iepriekš tieši neatbildēja uz jautājumu, vai, piešķirot minēto finansējumu, no konkrētajiem medijiem ir prasīta eiro ieviešanas atspoguļošana pozitīvā gaismā, savukārt pati LTV uzsvēra, ka prasības par raidījumu saturu nav izvirzītas. To portālam Diena.lv atkārtoja arī Miķelsons.
Paši LTV žurnālisti iecerēto iedzīvotāju informēšanu par eiro vērtējuši visai skeptiski. Piektdien raidījuma 100.panta preses klubs laikā tā vadītājs Otto Ozols paziņoja, ka "raidījums nepiedalīsies ne eiro, ne kādā citā valdības finansētā kampaņā". Tāpat viņš norādīja, ka sabiedriskā televīzija neesot politiķu uzpirkta propaganda. Savukārt raidījumā Panorāma pirms intervijas ar Andri Vilku raidījuma vadītāja Sandra Zviedre uzsvēra, ka šī "intervija nav iekļauta eiro ieviešanas komunikācijas plānā".
Miķelsons portālam Diena.lv skaidroja, ka valdības eiro komunikācijas plāns LTV nav saistošs. Taču eiro ieviešanas process kopumā ir viena no tēmām, kas interesē sabiedrību, tādēļ 2013.gada sabiedriskajā pasūtījumā LTV savās satura prioritātēs informatīvi dokumentālo raidījumu jomā ir paredzējusi eiro ieviešanu Latvijā kā vienu no galvenajām tematikām.
Līdz ar to gan LTV diskusiju raidījums Sastrēgumstunda un žurnālistu debašu raidījums 100.panta preses klubs, gan citi LTV informatīvi dokumentālie raidījumi un ziņas šo saturu plāno iekļaut ikdienas raidījumos atkarībā no aktualitātes, atklāja Miķelsons. "Par eiro gaidāmo ieviešanu tika runāts raidījumos gan 2012.gadā, gan šobrīd – janvārī, to darīsim arī uz priekšu, vadoties pēc redakcionālās neatkarības un viedokļu daudzpusības principiem."
Miķelsons arī norādīja, ka eiro ieviešana ir viena no tēmām, kas ir sabiedrības dienaskārtībā. LTV izmanto iespēju piesaistīt finansējumu raidījumu veidošanai par šo tēmu, vienlaikus neuzņemoties nekādas saistības veidot īpaši pozitīvus vai īpaši negatīvus raidījumus par šo tēmu. Arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir uzsvērusi, ka sabiedriskais pasūtījums eiro tematikā ir neatkarīga, iespējami objektīva žurnālistika, teic LTV administrators.
"Papildus piešķirtais finansējums dod iespēju sagatavot vairāk raidījumu, aizbraukt tālākos komandējumos, izveidot reportāžas no vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tās būs dokumentālas videofilmas no kaimiņzemes Igaunijas, kas jau divus gadus lieto eiro, un no Slovākijas ar tās trīs gadus pieredzi eirozonā. Būs reportāžas no Lietuvas un Slovākijas, kas vēl tikai virzās uz Eiropas vienoto valūtu. Ir paredzēti vairāki izglītojoši analītiski raidījumi par eiro vēsturi, problēmām un risinājumiem šodien, un daudzpusīgs Latvijas reģionos dzīvojošo cilvēku skatījums – kā eiro ietekmēs viņu dzīvi," sola Miķelsons.
Kā ziņots, NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants savā paziņojumā uzsvēris, ka sabiedriskais pasūtījums ir neatkarīga žurnālistika - tā nav ne sabiedriskās attiecības, ne reklāma, ne arī eiro propagandas kampaņas sastāvdaļa.
"Gan LTV, gan LR sagatavoja un iesniedza NEPLP sabiedriskā pasūtījuma projektus 2013. gadam, paredzot eiro ieviešanas tematiku kā savu satura prioritāti, ko NEPLP ir apstiprinājusi, pieņemot šo pasūtījumu. Taču NEPLP saskatīja un saskata, ka publiskajā telpā pašlaik, jau janvārī, trūkst dažādu sabiedrības grupu informētu viedokļu par visiem eiro ieviešanas aspektiem, ieskaitot nacionālo drošību, kā arī ģeopolitisko un kultūras piederību," atzīmējis Dimants.