Pašlaik ekonomikas ministrs aktīvi virza noteikumus, kas attieksies uz miljardus vērtiem vēja parku projektiem jūrā un ar tiem saistītajiem izpētes darbiem, kuru izmaksas tiek lēstas daudzos miljonos latu. Vai ekonomikas ministra uzticības reitings, parlamenta šābrīža statuss, valdības stāvoklis - visi šie būtiskie apstākļi - ir piemēroti, lai pieņemtu lēmumus par projektiem, par kuriem nākotnē dārgi var nākties maksāt visai Latvijas sabiedrībai?
Skaidri jāapzinās, ka vēja enerģija, kas tiks iegūta jūras vēja parkos, būs subsidējama. Patērētājs segs saražotās vēja enerģijas faktiskās cenas un iepriekšējā mēneša vidējās elektroenerģijas biržas cenas starpību. Pašlaik valsts obligātā iepirkuma veidā iepērk vēja enerģiju par cenu, kas ir vairākkārt lielāka nekā elektroenerģijas tirgus cena. Lai arī pats vējš nemaksā neko, investīcijas vēja elektrostacijas būvē pašreizējā tehnoloģiju attīstības līmenī ir tik dārgas, ka vēja enerģija pat lieljaudas jūras vēja parkos izmaksā krietni vairāk, nekā to iegādājoties par tirgus cenu. Pēc Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem, elektroenerģijas izmaksas 2011. gadā, ražojot to ar jūras vēju, ir 160-180 ASV dolāri par megavatstundu, bet, ražojot ar gāzi koģenerācijas režīmā, 90 ASV dolāru par megavatstundu.
Nākotnē vēja tehnoloģijas attīstīsies, bet fosilo enerģijas avotu cena augs, taču vismaz tuvākos desmit gadus vēja enerģija būs subsidējams enerģijas veids. Tāpēc pirms milzu projektu akceptēšanas būtu skaidri jāzina, cik maksās tajos saražotā elektroenerģija, kāds būs saražotās enerģijas apjoms un cik konkrēti par to nāksies piemaksāt Latvijas patērētājam.
Savulaik izsniegto vēja parku ražošanas jaudas bija fantastiskas. Firma JK Energy 2008. gada decembrī saņēma Ekonomikas ministrijas atļauju vēja parkam, kura jauda būtu pat 900 megavatu. Savukārt Baltic Wind Park 2009. gada maijā saņēma atļauju būvēt vēja parku ar 200 megavatu jaudu. Šāda Baltic Wind Park iecerētā projekta kopējās izmaksas tika lēstas ap 500-600 miljoniem eiro.
Buma gadu optimisms ir noplacis. Tiek runāts par vēja elektrostaciju būvniecību jūrā līdz 30 kvadrātkilometru platībā ar kopējo jaudu 190-200 MW, bet būvniecības vietu izsole paredzēta 2014. gadā. Konkursa uzvarētājs iegūs valsts atbalsta maksimālo apjomu, kuru būs norādījis pieteikumā. Kad lēmums būs pieņemts, sabiedrībai atliks maksāt. Tāpēc steiga ir lieka.