Pašreizējā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa redakcija nosaka, ka par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām - no 500 līdz 5000 latu, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.
Kā ziņots, sabiedrībā rezonansi izraisīja fakts, ka telpaugu apmaiņas punkta Mājas svētība pārstāvjiem tika uzlikts 500 latu administratīvais naudas sods par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu saistībā ar radio pārraižu klausīšanos.
Advokātu biroja BDO Zelmeni&Liberte juristi ir apņēmušies pārsūdzēt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu, kas paredz šāda soda piemērošanu, informēja advokātu biroja sabiedrisko attiecību konsultants Kaspars Līcītis.
Advokāts Valdis Bergs atzīst autoru un izpildītāju tiesības saņemt atlīdzību par savu darbu publisku izmantošanu, taču konkrētais tiesas spriedums, viņaprāt, ir nepamatots un nesamērīgs nodarītajam kaitējumam. "Ja nepanāksim sprieduma atcelšanu Latvijas tiesu sistēmā, esam gatavi vērsties arī Eiropas Savienības (ES) Tiesā, lai pārliecinātos par ES tiesību aktu adekvātu piemērošanu Latvijā," sacīja Bergs, atzīmējot, ka advokātu birojam jau iepriekš ES Tiesā ir izdevies panākt klientam labvēlīgu lēmumu.
Kā ziņots, Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra un Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) uzskata - lai atskaņotu mūziku gan darbavietā, gan citās publiskās vietās, uzņēmumiem nepieciešams saņemt mūzikas publiskā izpildījuma licenci. Prasība par publiskā mūzikas atskaņojuma licenci balstīta Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīcijā, kas nosaka, ka ikvienam mūzikas atskaņojumam ārpus ierastā ģimenes loka ir jābūt izņemtai licencei.
Saeimas deputāti 31.maijā nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Autortiesību likumā, kuri paredz, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu.
Ņemot vērā domstarpības jautājumā par publiskā izpildījuma piemērošanu un sodiem par radio atskaņošanu darbavietā, grozījumus ierosināja nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK). Likumprojektu parakstījuši arī "Vienotības", Reformu partijas un neatkarīgo deputātu pārstāvji.