Intervijā Dienai Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis pauda, ka FM ir pārsteigusies noraidīt EK «revolucionāro» priekšlikumu, kas par 40% samazina dalībvalstu iemaksas ES budžetā un tās aizstāj ar diviem nodokļiem. «Valstīm būtu jāmaksā ES budžetā 1% no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), taču tas nenozīmē, ka jāpalielina PVN,» skaidro I. Godmanis. Viņš norāda, ka Latvijai būtu jāiemaksā tikai aptuveni 13 miljoni eiro (9 miljoni latu), kas, salīdzinot ar 40% samazinājumu aptuveni 80 miljonu latu apmērā (tagad Latvija ES budžetā iemaksā ap 200 miljoniem latu gadā), ir ievērojami izdevīgāk. Ar samazinājumu un nodokļu ieviešanu Latvija ik gadu ietaupītu ap 71 miljonu latu. Otrs nodoklis, ar ko paredzēts aizstāt dalībvalstu iemaksas, ir finanšu transakciju nodoklis no darījumiem ar vērtspapīriem. Tā ietekme būtu maza, jo aktivitāte šajā jomā Latvijā ir ļoti zema.
A. Ūbelis uzsver, ka FM nenoraida EK priekšlikumu, bet gan tikai nupat par to sākta diskusija, kas varētu turpināties aptuveni gadu. Šajā laikā ES dalībvalstis un EK vēl vairākkārt piedāvās un diskutēs par dažādiem risinājumiem budžeta veidošanai nākamajā ES plānošanas periodā. Pret pirmo EK priekšlikumu FM nostāja gan bijusi negatīva, ko valsts sekretāres vietnieks skaidro ar EK piedāvājumu veidot ES budžetu pēc federatīvas valsts pārvaldes parauga.
«Jāvērtē ne tikai tas, ko tas nozīmē Latvijai, bet kopumā visām dalībvalstīm. Priekšlikums nepiedāvā uzlabot atsevišķu valstu situāciju, bet gan norāda, ka EK vēlas redzēt federāla tipa budžetu, kur nauda tiek piesaistīta arī no tiešajiem nodokļu maksātājiem. Vēl jāsaprot, vai budžetu turpmāk veidos suverēnu valstu maksājumi vai arī ES budžeta veidošanas sistēma līdzināsies federācijai,» skaidro A. Ūbelis, ar to norādot, ka EK priekšlikums galvenokārt jāvērtē politisku, ne ekonomisku apsvērumu sakarā.
Pretēji domā DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kurš uzskata, ka, iestājoties ES, Latvija atsacījās no lēmumu pieņemšanas dažādos jautājumos, piemēram, lauksaimniecībā, bet tā nav uzskatāma par suverenitātes zaudēšanu. «Tā ir suverenitātes apvienošana - pār kādu jautājumu lemšanu mēs zaudējam ietekmi savā valstī, bet tagad varam lemt par jautājumiem, kas skar arī citas valstīs. Domāju, ka FM bijusi pārāk klīrīga, izvērtējot šo jautājumu,» uzskata P. Strautiņš.
Sagaidāms, ka lieli iebildumi ekonomiskā ziņā pret šādu EK priekšlikumu varētu būt no tām valstīm, kurās darījumi ar vērtspapīriem notiek ievērojami aktīvāk, piemēram, Lielbritānijā un Luksemburgā.