Vērtē pēc padarītā
"Atļaut ēdināt apmeklētājus uz vietas, bet tikai tos, kuri ievēro epidemioloģiskās drošības prasības, bet, ja tiks apkalpoti klienti bez maskām, – sods par to līdz pat 5000 eiro draudēs uzņēmējam," tā sociālajā tīklā Facebook raksta ministrs, par viņa atbalstu ēdinātājiem relīzes žurnālistiem ir sūtījusi Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļa. Ministrijas mājaslapā arī lasāms par Ģirģena tikšanos ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem ar fotogrāfijām un plašu tekstu, kurā teikts, ka ministrs ar nozares asociācijām parakstīja saprašanās memorandu par ilgtspējīgiem risinājumiem epidemioloģisko prasību ievērošanā un sabiedrības drošības nodrošināšanā.
Šādas aktivitātes izvirza jautājumu, vai tā ir laba prakse, ja kāds ministrs veic aktivitātes, kas atšķiras no kopējā valdības darbības virziena, turklāt šīs aktivitātes nekādi nav saistītas ar ministra pārraudzībā esošo nozari.
Turklāt saskaņā ar ziņu aģentūras LETA informāciju vienā no ministra aizstāvētajām nozarēm – ēdināšanas biznesā – darbojas viņa māte Elza Ģirģena, kurai pieder ēdināšanas uzņēmums Krustpils ceļavējš 3.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV), izsakot savu vērtējumu, bilst: "Es sagaidu no Ģirģena aktīvu un uz rezultātiem vērstu darbu. Iekšlietu nozarē jau ilgstoši nepieciešami risinājumi, piemēram, Valsts policijas darba pilnveidošana, uzlabojot izmeklēšanas kvalitāti, efektivitāti. Tāpat sagaidu no ministra aktīvu rīcību epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanas kontrolē. Vērtēju ministru pēc padarītā, nevis pēc viņa publiskiem paziņojumiem."
Jāredz kopējā bilde
Savukārt pats iekšlietu ministrs Dienai sniedz šādu atbildi: "Diskutējot par labo praksi, vēlos norādīt, ka ministra kompetence neaprobežojas tikai ar viņam nodotās ministrijas politisko pārraudzību – ministram ir jāredz kopējā bilde un jāparedz, kā viens vai otrs lēmums ietekmēs viņa nozari ilgtermiņā. Mana kompetence kā iekšlietu ministram ir strādāt valsts, uzņēmēju un tautas labā – rūpēties par valsts drošību, stabilitāti un ekonomisko attīstību. Nabadzība veicina drošības riskus, valsts suverenitātes apdraudējumu, kā arī palielina nemieru, paaugstina radikālismu un palielina dezinformāciju informatīvajā telpā."
Ministrs arī uzsver: "Patlaban valdības grupās diskutē par atbalsta mehāniskiem nozarēm, kuru komercdarbība tika ierobežota. Taču atbalsts, manuprāt, nāk novēloti, ņemot vērā, ka iedzīvotājiem jau tagad nepieciešami ienākumi, lai nomaksātu rēķinus, paēstu un uzturētu ģimeni vai kādu citu tuvinieku. Tāpēc ir jāizvērtē, cik lielā mērā uzliktie ierobežojumi ir samērīgi pret ieguvumiem un vai patiešām valstij nav daudz lielāks ieguvums atļaut darboties nozarei, stingri ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus."
Par atbalsta mehānismiem tieši atbildīgais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kas ir Ģirģena partijas biedrs, taujāts, kā vērtē, šādas iekšlietu ministra aktivitātes, kas, kā jau minēts, ir ārpus viņa kompetences, atbild visnotaļ izvairīgi: "Ārkārtējās situācijas laikā valdībā notiek intensīvs darbs ar mērķi samazināt Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā līdz kontrolējamai robežai. Tas svarīgi ne tikai veselības nozares risku dēļ, bet arī ekonomisku apsvērumu dēļ. Katra ministra kompetencē ir izvēlēties, vai un kurai nozarei pievērst kādu īpašu uzmanību, lai meklētu risinājumus vai sniegtu atbalstu."
Privātas aktivitātes
Tikmēr politologs Filips Rajevskis uzskata, ka Ģirģens ļoti labi saprot, ka, spriežot pēc aktuālajiem reitingiem, viņa partijas iespējas tikt ievēlētai nākamajā Saeimā ir tuvu nullei, līdz ar to sācis savas privātās politiskās aktivitātes, lai vairotu savu kā politiķa popularitāti. "Ģirģens ir izvēlējies aktīvi iestāties par nozarēm, par kurām viņam nav jāuzņemas atbildība, jo tas ir vieglāk," norāda politologs. Tāpat viņš bilst: ministrs acīmredzot saprot, ka viņam ir grūti panākt atbalstu un atzinību no viņa pārziņā esošās iekšlietu sistēmas darbiniekiem.
Tiesa, te ir arī viena nopietna problēma.
Rajevskis skaidro, ka šādas savas privātās politiskās aktivitātes ministrs var veikt sociālajos tīklos, partijas mājaslapā, taču tam nedrīkst izmantot Iekšlietu ministrijas resursus.
Līdz ar to, pēc politologa domām, tas, ka ministra tikšanās ar skaistumkopšanas nozari ir guvusi plašu atspoguļojumu Iekšlietu ministrijas mājaslapā, nav laba prakse.
Jāatgādina, ka ārkārtējās situācijas ierobežojumi tieši skar cilvēkietilpīgās nozares. Ēdināšanā, tirdzniecībā, izklaidē, skaistumkopšanas jomā kopā, pēc Ekonomikas ministrijas datiem, ir nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku. Līdz ar to valdība šo nozaru uzņēmumiem un darbiniekiem piedāvā tādus atbalsta mehānismus kā subsīdijas par darbiniekiem dīkstāvē, atbalsts nodarbināto algu subsīdijām un subsīdijas uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem. Atbalsta kopējā summa ir teju 116 miljoni eiro.