Dzimis rīdzinieks, pēc Rīgas 45. vidusskolas beigšanas dienot armijā, Andrejs pievērsa uzmanību specifiskajām Austrumprūsijas ēkām un būvēm un sāka pastiprināti interesēties par to arhitektūru un vēsturi.
Pēc obligātā dienesta, Andrejs sāka strādāt Latinformā un darboties Latvijas televīzijā, svārstoties starp profesijas izvēli žurnālistikā, arheoloģijā un arhitektūrā, līdz uzsāka studijas Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras-Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā, kuru pabeidza ar specializāciju – metodika arhitektūras restaurācijā. Paralēli studijām, beidza RPI Tautas Universitātes Arhitektūras pieminekļu aizsardzības, restaurācijas un izmantošanas fakultāti. Studiju laikā Andrejs piedalījās Rundāles pils restaurācijas darbos un ēku fasāžu restaurācijā Rīgā.
Mācoties RPI Ģeodēzijas katedrā, Andrejs sāka nodarboties ar arhitektūras stereofotogrammetriju, veicot uzmērījumus visā Latvijas teritorijā. Šis darbs tika turpināts, sākot strādāt Restaurācijas institūtā, strādājot pie Kokneses, Cēsu, Ludzas pilsdrupu un citu objektu izpētes un restaurācijas. Andreja veiktie uzmērījumi un izpētes darbs joprojām tiek izmantots, rakstot par šo objektu vēsturi.
No Restaurācijas institūta Andrejs pārgāja strādāt uz Cēsu muzeju apvienību par arhitektu, direktora vietnieku arhitektūras jautājumos. Šajā laikā veica Cēsu pilsdrupu arhitektoniski mākslinieciskās izpētes darbus un pilsdrupu konservācijas darbus, sadarbībā ar Vēstures institūta arheologiem. Cēsu pils vēsture visu mūžu bija arhitekta kaislība, plānojot no jauna pievērsties iesāktajam izpētes darbam.
Turpmākajā karjerā Andrejs Bertuss pievērsās projektēšanas, restaurācijas, rekonstrukcijas, būvniecības un būvuzraudzības darbiem. Kā nozīmīgākos būvuzraudzības darbus var minēt Brīvības pieminekļa būvuzraudzību, un Memoriāla Biķernieku mežā būvuzraudzību.
Andrejam prieku un gandarījumu sagādāja labi padarīts darbs un gala rezultāts, par kuru nav kauns pašam un citiem. Pārzinot visus būvniecības procesa etapus, viņš uz arhitektūras procesu skatījās kompleksi, izbaudot visu procesu no jaunas idejas rašanās līdz gatavam objektam. Andrejam piemita spēja ieraudzīt netradicionālus risinājumus un saskatīt telpas funkcionalitāti. Šī prasme noderēja arī pēdējos gados, strādājot par Babītes novada būvinspektoru.
Kā vaļasprieks pēdējos gados palika pētījums par viduslaiku fortifikācijas un aizsardzības būvēm Livonijā un Cēsu viduslaiku pilī un fotografēšana. Brīvo laiku viņš veltīja ģimenei, pēdējos mēnešos pirms nāves izbraucot Latvijas skaistākās vietas.
Andreja dzīve aprāvās pāragri, 2021. gada pirmajā septembrī. Talantīgs arhitekts, aizrautīgs pētnieks un fotogrāfs, Andrejs par svarīgāko uzskatīja ģimeni – sievu un trīs bērnus.
Atvadīšanās no arhitekta Andreja Bertusa plānota trešdienm 2021. gada 8. septembrī, plkst. 12.00, 2. Meža kapu kapličā, Rīgā.