Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Muižnieces vietu ST varētu piedāvāt ECT tiesnesei Ziemelei

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnesei, tiesību doktorei profesorei Inetai Ziemelei varētu tikt izteikts piedāvājums kļūt par Satversmes tiesas (ST) tiesnesi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Neesot gan zināms, vai Ziemele šim piedāvājumam piekritīs, tāpat par viņas iespējamo kandidatūru neesot spriests valdošajā koalīcijā.

ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš, informējot žurnālistus par šodienas Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta notiesājošo spriedumu Vinetai Muižniecei, arī norādīja, ka nākamajam ST tiesnesim vajadzētu būt ar nevainojamu reputāciju un augstāko juridisko izglītību.

Iepriekš Muižnieces kandidatūru virzīja Saeimas deputāti, tāpēc arī šoreiz tiesneša kandidatūra būs jāizvirza deputātiem, skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere. ST tiesneša kandidatūra jāizvirza ne mazāk kā desmit Saeimas deputātiem, teikts Satversmes tiesas likumā. 

Janvārī intervijā Latvijas Avīzei Ziemele atzinusi: "Ja mani aicinās, nākšu [atpakaļ]. Esmu kolēģiem Latvijā teikusi, ka esmu gana ilgi bijusi ECT, ieņemu tajā svarīgu amatu ar lielu atbildību, bet, ja manas zināšanas un pieredze ir nepieciešamas, esmu gatava pat atkāpties no sava pašreizējā amata un braukt agrāk atpakaļ uz Latviju."

Ziemele 1993. gadā ieguva jurista un tiesību bakalaura diplomu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un 1999. gadā saņēma doktora grādu Kembridžas Universitātē Lielbritānijā. 2005. gadā Eiropas padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) viņu izvēlējās par Latvijas tiesnesi ECT. 2008. gadā Ziemele tika pārvēlēta par tiesnesi ECT uz sešiem gadiem, savukārt 2012. gadā viņa kļuva par ECT nodaļas prezidenti.

Jau vēstīts, ka AT Krimināllietu departaments ceturtdien atstāja negrozītu apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru ST tiesnese Muižniece atzīta par vainīgu un sodīta par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, izdarīja dokumenta viltošanu. Kā norādīja AT preses sekretāre Baiba Kataja, līdz ar to notiesājošais spriedums stājas likumīgā spēkā. Par dokumenta viltošanu Muižniecei būs jāmaksā naudas sods desmit minimālo mēnešalgu jeb 2846 eiro (2000 latu) apmērā. AT Krimināllietu departamenta lēmums nav pārsūdzams.

2011. gadā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers 1. jūnijā pret Muižnieci sāka kriminālprocesu. Pāris dienas vēlāk Satversmes tiesa apturēja tiesneses pilnvaras. Pilnvaru apturēšanu ierosināja pati Muižniece.

Saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona - Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu - Saeimas Juridiskās komisijas 2009. gada 1. septembra sēdes protokolu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas