Pašlaik komisāra amatu pilda Tomass Hamarbergs no Zviedrijas, kurš uzsver, ka "nepilsoņu izslēgšana no politiskās dzīves neiedrošina viņu integrāciju". Dokumentā ieteikts nepilsoņiem dot iespējas balsot pašvaldību vēlēšanās, jo esošā situācija neļaujot "piedalīties savas valsts politiskajā dzīvē". Ziņojuma tapšanas laikā Saeimā bija iesniegts likumprojekts par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās un komisārs izteicis cerības, ka Latvijas parlaments to pieņemšot, vēsta Latvijas Avīze.
N. Muižnieks laikrakstam apgalvoja, ka tāda ir EP nostāja jau vairāk nekā desmit gadus. "Esmu atbalstījis šo ieceri, jo tas stiprinās demokrātiju. Tā būs demokrātijas skola cilvēkiem, kas nav naturalizējušies. Pilsoņiem tas liks interesēties par nepilsoņiem un viņu interesēm," argumentēja N. Muižnieks. Avīze gan informē, ka pirms vairākiem gadiem, vēl esot integrācijas ministra amatā, politologs uzskatīja, ka tiesības nepilsoņiem vēlēt pašvaldību vēlēšanās kavētu integrāciju.
N. Muižnieks Latvijas Avīzei gan uzsver, ka, kļūstot par komisāru, viņš ievēros neitralitāti un savā darbā un attieksmē balstīsies uz starptautisko cilvēktiesību praksi un EP vērtībām. "Mana pieeja attiecībā uz Latviju būs tāda pati kā ar citām valstīm. Katrā dalībvalstī atsevišķi jāvērtē situācija un jāizprot vietējais konteksts," teic komisāra amata kandidāts.
"Krīzes laikā, kad Eiropā notiek budžeta griešana, lūkošos, ko darīt, lai neciestu neaizsargātākās grupas – pensionāri un bērni. Liels akcents būs uz neaizsargātajiem bērniem – bērniem invalīdiem, migrantiem, patvēruma meklētāju bērniem, cilvēktirdzniecības upuriem, romu bērniem. Arī pašreizējam komisāram bijis uzsvars uz romu bērniem," Latvijas Avīzei saka N. Muižnieks.
Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzskata – diez vai N. Muižnieka kandidatūra nāktu par labu Latvijas interesēm. "Kā rāda viņa līdzšinējā darbība, viņam nav izpratnes par Latviju kā nacionālu valsti, kuras viens no pamatelementiem ir valsts valoda un tās stiprināšana visās dzīves jomās," laikrakstam sacīja komisijas vadītāja.
"Mums bija nopietnas domstarpības par ideoloģisko pamatu, sekretariāta darbinieku izvēli un attieksmi pret latviešu valodu. Viņa ministra darbības laiks bija īss. Viņš turpināja publicēties akadēmiskajā laukā un publicēja kvalitatīvus zinātniskos pētījumus, un kā pētnieku vērtēju viņu ļoti augstu," teic deputāte Ina Druviete. Viņa uzskata, ka tas būtu liels pagodinājums, ja šādu amatu ieņemtu Latvijas pārstāvis, turklāt šā amata kompetencē ir ne tikai etniskie, bet arī jautājumi par cietumiem un seksuālo minoritāšu tiesībām, ziņo avīze.
Savukārt Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesore Žaneta Ozoliņa ir pārliecināta, ka N. Muižnieka kļūšana par komisāru Latvijai būs ieguvums. "Latvijai tiek pārmesti cilvēktiesību pārkāpumi, taču tā ir Krievijas ārpolitikas sastāvdaļa. Tas būs liels panākums, ja par komisāru kļūs pārstāvis no valsts, kurai EP iekšienē izteikti pārmetumi par cilvēktiesību neievērošanu," komentēja Ž. Ozoliņa. Pēc viņas domām, tas, ka kāds no Latvijas jau kandidē uz šādu amatu, dod iespēju Latvijas pārstāvjiem runāt un skaidrot savu pozīciju attiecīgajā jomā, vēsta Latvijas Avīze.