Šorīt telefonsarunā ar Saeimas priekšsēdētāju Valsts prezidents Raimonds Vējonis apliecināja, ka neprasīs Enerģētikas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, un lūdza Mūrnieci kā Valsts prezidenta pienākumu izpildītāju tos izsludināt Satversmē paredzētajā kārtībā.
Saeimas priekšsēdētāja esot gandarīta par šo lēmumu. Viņasprāt, tas ir nozīmīgs solis Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.
Pieņemtie grozījumi nozīmē, ka Latvijā tiks sākta gāzes tirgus atvēršana, kā arī gāzes tirgotājs būs nodalīts no piegādes un uzglabāšanas infrastruktūras īpašnieka. Taču galvenais - tas ir Latvijas un visas Baltijas drošības jautājums, tiek mazināta enerģētiskā atkarība no Krievijas, vairs nepieļaujot uzņēmuma Latvijas Gāze (LG) monopolstāvokli, uzsvēra Mūrniece.
Grozījumi Enerģētikas likumā tiks izsludināti 23.februārī Latvijas Vēstnesī.
Kā ziņots, Vējonis desmit dienu laikā nav pieņēmis lēmumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod grozījumus Enerģētikas likumā, tādējādi ne vēlāk kā līdz 21.dienai likums jāizsludina un to veiks Valsts prezidenta pienākumu izpildītāja Mūrniece, aģentūrai LETA jau iepriekš skaidroja Vējoņa preses padomnieks Gusts Kikusts.
Jau ziņots, ka LG 16.februārī nosūtīja vēstuli prezidentam ar lūgumu nodot pieņemtos Enerģētikas likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Šāds lūgums izteikts, jo LG uzskata, ka vairākas Enerģētikas likuma grozījumos ietvertās tiesību normas neatbilst Satversmei un Latvijas uzņemtajām saistībām pret LG un tās akcionāriem.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Enerģētikas likumā, atbalstot gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumus.
Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam LG līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.
LG vadītājs Aigars Kalvītis jau iepriekš ir paudis, ka, nosakot tik īsus termiņus, valsts vēlas aplaupīt LG akcionārus. Tāpat LG vadītājs norādīja - lai sāktu uzņēmuma reorganizāciju, ir nepieciešama vairākuma akcionāru piekrišana. "Manuprāt, nepieciešama absolūtā vairākuma piekrišana un ar 51% balsu nepietiks," teica Kalvītis.
LG uzskata, ka, ņemot vērā Enerģētikas likuma neatbilstību noslēgtajiem privatizācijas līgumiem, uzņēmumam pastāv iespēja vērsties gan Satversmes tiesā, gan Stokholmas Arbitrāžā. Tāpat uzliktie pārvades un uzglabāšanas operatora pārdošanas termiņi ir nesamērīgi īsi un var radīt zaudējumus akcionāriem.
LG vadītājs iepriekš neizslēdza iespēju tiesāties ar valsti par likumā ietvertajām normām.
Patlaban lielākais LG akcionārs, kam pieder 34% akciju, ir Krievijas kompānija Gazprom, Marguerite Fund pieder 28,97% akciju, Uniper Ruhrgas International GmbH - 18,26%, SIA Itera Latvija - 16%, bet 2,8% akciju pieder mazajiem akcionāriem. LG kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 39 900 000.