Apdraudētākās ekspozīcijas pārvietotas uz drošām telpām, bet uguns nodarīto seku apzināšana patlaban vēl turpinās.
No dzēšanas darbiem visvairāk cietis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kuram tur atradās aptuveni miljons vērtīgu objektu, no tiem cietuši aptuveni 40 000, bet tie nav cietuši neatgriezeniski. Rakstniecības un mūzikas muzejam krātuvē atradās 900 000 eksponātu, no kuriem ūdens skāris 20 000 vienību.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums nelaimē nav cietis ne no uguns, ne ūdens.
Kā ziņots, pēc 16 stundu darba šodien plkst.14.21 ir izdevies pilnībā likvidēt ugunsgrēku, kas vakar vakarā izcēlās Rīgas pilī, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.
Kā norāda Šembele, informāciju par to, ka no Rīgas pils jumta redzami dūmi, VUGD saņēma plkst.22.11. Struktūrvienības uz notikuma vietu jau sākotnēji tika izsūtītas pēc īpaši paaugstināta notikuma ranga, kas nozīmē vairāk nekā desmit autocisternas un citi specializētie ugunsdzēsības transportlīdzekļi. Pirmā struktūrvienība notikuma vietā ieradās jau pēc četrām minūtēm un, veicot izlūkošanu, konstatēja, ka degšana jumta konstrukcijās un bēniņos ir izplatījusies apmēram 100 kvadrātmetru platībā.
Liesmu straujo izplatību veicināja skābekļa pieplūdums, vietām izdegot jumta segumam, kā arī koka konstrukcijas un ventilācijas konstrukcijas, pa kurām notika spēcīga gaisa plūsma. Šo faktoru rezultātā ugunsgrēks vienlaicīgi izplatījās vairākos virzienos.
Pēc VUGD pārstāves teiktā, ugunsgrēka dzēšanu apgrūtināja vairāki faktori. Pirmkārt, nebija iespējams ar VUGD autokāpnēm un autopacēlāju piekļūt visām degšanas vietām. Otrkārt, ugunsgrēka dzēšanai trūka specializēto transportlīdzekļu, kas ļautu efektīvi veikt dzēšanas darbus no augšas.
VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā ir tikai divi autopacēlāji, no kuriem viens patlaban ir remontā. Savukārt no piecām pieejamām autokāpnēm vienas atrodas remontā, otras - strādāja ugunsgrēkā kādā divpadsmitstāvu mājā un pēc tam tika atstāta darbībai citos ugunsgrēkos.
Tāpat ugunsgrēka dzēšanai nebija pieejams pietiekams ūdens daudzums. Dzēšanas darbu veikšanai ūdens tika ņemts no četriem tuvumā esošajiem hidrantiem un Daugavas. Sākotnēji bija paredzēts, ka ūdeni no Daugavas pārsūknēs ar sūkņa stacijas palīdzību, tomēr vairākus desmitus gadu vecā tehnika ātri salūza. Tālāk ūdens no Daugavas tika ņemts pārsūknējot to caur autocisternām, kas prasīja papildu laiku tehnikas pārvietošanai. Vairākkārt ugunsdzēsēju glābēju grupas no pils iekštelpām bija jāatsauc, jo, brūkot griestu un starpstāvu konstrukcijām, bija apdraudēta pašu ugunsdzēsēju dzīvība.
Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst.3.53, bet tā likvidācijas darbi vēl turpinājās, jaucot un laistot konstrukcijas, lai pārliecinātos, ka nekur neturpinās gruzdēšana. Kopējā degšanas platība bija 3200 kvadrātmetri. Dega jumts, tā konstrukcijas un bēniņi 2400 kvadrātmetru platībā, ceturtais stāvs 600 kvadrātmetru platībā un trešais stāvs 200 kvadrātmetru platībā.
Ugunsgrēkam tuvojoties lokalizācijas fāzei, kopā ar ugunsdzēsējiem glābējiem un policijas darbiniekiem muzeju krājumu glabātuvēs, kurās nenotika degšana, bet kuras bija applūdušas, tika ielaisti arī muzeju pārstāvji, informē VUGD. Tā kā no pārsegumiem sāka sūkties ūdens, kopīgi tika veikta krājumu apsegšana ar plēvēm. Savukārt jau pēc ugunsgrēka lokalizācijas ugunsdzēsēji glābēji kopā ar muzeju pārstāvjiem visapdraudētākos krājumus pārvietoja uz telpām, kuras nav skāris ūdens.
Notikuma vietā strādāja apmēram 80 VUGD amatpersonas un 18 tehnikas vienības, no tām 11 autocisternas, trīs autokāpnes, viens autopacēlājs, šļūteņu automobilis, sūkņa stacija un elpošanas aparātu bāzes automobilis. Notikumā tika iesaistīta visa maksimāli pieejamā tehnika, atstājot tikai minimālu skaitu tehnikas Rīgas daļās, lai varētu veikt citu ugunsgrēku dzēšanu.
Šorīt darbu turpināja sešas autocisternas un viena autokāpne ar vairāk nekā 30 ugunsdzēsējiem glābējiem, kuri strādāja pie tā, lai pilnībā varētu likvidēt ugunsgrēku, pārskatot un laistot ar ūdeni visas konstrukcijas, lai pārliecinātos, ka nekur neturpinās gruzdēšana. Lokalizācijas un likvidācijas darbus apgrūtina sabrukušās konstrukcijas, kas traucē operatīvai piekļūšanai visām iespējamajām degšanas vietām.