Šis vadmotīvs jaunajam NAP būs jau trešā redakcija, jo iepriekš piedāvātais bija gudra izaugsme, par kuru valdībā vienprātības nebija, bet vēl pirms tam tika piedāvāts vadmotīvs labklājības pieaugums.
Savukārt topošā dokumenta prioritātes, kā sākotnēji piedāvāts, būs cilvēka drošumspēja, tautas saimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas.
Ņemot vērā prioritātes un vadmotīvu, taps arī jaunais dokuments. Līdz maija vidum atbildīgās darba grupas turpinās darbu pie NAP sagatavošanas, un plānots, ka 19.jūnijā valdībā tiks izskatīta jau NAP pirmās redakcija. Jūlijā un augustā tiks sagatavots stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums, bet NAP gala redakcija valdībā varētu tikt virzīta septembra beigās.
"Vadmotīvs ekonomikas izrāviens nozīmē stabilu pamatu ielikšanu valsts attīstībai ilgtermiņā. Lai to realizētu, ir vajadzīgs par sevi drošs un radošs cilvēks, kas ir spējīgs parūpēties par sevi un citiem un pielāgoties strauji mainīgajai videi. Ir nepieciešama uzņēmējdarbība, kas ļauj augt vidusslānim un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un kas turklāt ir arī sociāli atbildīga," sacījis Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
Viņš norāda, ka reģionālā attīstība, tostarp infrastruktūra un citi teritorijās pieejamie resursi, ir vienlīdz svarīga gan cilvēka attīstībai un vēlmei dzīvot Latvijā, gan tautsaimniecībai. Tādējādi cilvēka drošumspējas paaugstināšanās un tautas saimniecības attīstību atbalstošas teritorijas ir nepieciešamā platforma ekonomikas izrāviena īstenošanai.
Krieviņš arī uzsver, ka ekonomikas izrāviens nav kārtējais gāzi grīdā sauklis. Tas ir vektors, kas parāda, kā, neatlaidīgi un sistēmiski strādājot pie NAP trīs prioritāšu sasniegšanas, var tikt panākts ekonomikas izrāviens - sekmīgāka ierobežoto resursu pārvēršana nepieciešamajos produktos un pakalpojumos, sasniedzot cilvēku ekosistēmas augstāko mērķi - dzīves kvalitātes pieaugumu.
NAP2020 būtu jāskata arī kā sabiedriskais līgums. Tas parādīs, ko valsts apņemas sasniegt līdz 2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības.
Kā ziņots, iepriekš gandrīz katram ministram bija savs viedoklis un vēlmes attiecībā uz NAP iekļaujamo informāciju, dokumenta prioritātēm, to daudzumu un fokusu, dokumenta apjomu un izvirzīto vadmotīvu. Tāpēc konkrētais ziņojums tika tikai konceptuāli akceptēts.
Tiek uzsvērts, ka NAP nebūs tikai kārtējais valsts plānošanas dokuments, kurš noguls plauktā. Tas tiek salīdzināts ar sava veida valsts biznesa plānu.