Viens no piedāvātajiem risinājumiem paredz vienota kursu kataloga izveidi, lai varētu brīvāk izvēlēties kursus no citām programmām, fakultātēm vai augstskolām, tai skaitā citās Eiropas valstīs. Vienā katalogā plānots apvienot arī augstskolu piedāvātos mūžizglītības kursus un īsās programmas.
IZM tāpat piedāvā ieviest e-diplomus un pāriet uz "bez-papīra" procesiem. Visu izglītības dokumentu pieeja vienā platformā ļaus automātiski apmainīties ar datiem starp universitātēm visā Eiropā, norādīja IZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders.
Modernizācija aptvers arī četras studiju atbalsta sistēmas: integrēto digitālo resursu un bibliotēku vadību ar mākslīgu intelekta atbalstu meklēšanai un satura apstrādei, mūsdienīgu studējošo prakšu pārvaldību, studiju procesa novērtēšanu un personas datu izmantošanas pārvaldību studentu pētījumos.
Studiju procesa digitalizācija noritēs no 2025.gada rudens līdz 2029.gada nogalei divās kārtās. Tam plānoto kopējo finansējumu veidotu Eiropas Sociālais fonds "Plus" (ESF+) finansējums 28,422 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 5,015 miljoni eiro.
Atvēlot 23,4 miljonus eiro, pirmo kārtu no šī gada novembra īstenos Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centrs (VPC). To dibinājušas četras zinātnes universitātes - Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU).
Savukārt otrajā kārtā jauno risinājumu ieviešanai paredzēti 10 miljoni eiro. Finansējumu grantu formā piešķirs visām augstskolām un koledžām, kas pieteiksies grantu programmā. Otrās kārtas uzsākšana plānota nākamā gada jūlijā.
Augstskolu pārstāvji piekrita, ka esošā sistēma ir liels administratīvais slogs pašām izglītības iestādēm, jo aizvien informācijas aprite lielākoties notiek papīra formātā.
LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs norādīja uz studentu uzņemšanas procesu vasarā, kad universitāšu prorektoriem ir jāparaksta liels daudzums "papīru kopiju un izrakstu".
"Skaidrs, ka te būs gana daudz puda sāls, ko apēst, jo katrs ir darījis pa savam," sprieda Kitenbergs, atzinīgi novērtējot ieceri studiju modernizāciju īstenot divos posmos.
RTU rektors Tālis Juhna IZM piedāvājumu vērtēja kā "svarīgu un loģisku soli", lai palielinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, tai skaitā Eiropas un pasaules līmenī, veidojot studentiem ērtāku pieredzi.
Rektors izcēla iecerētos risinājumus attiecībā uz prakšu norisi, kas ļaus studentiem vieglāk izvēlēties praksi, savukārt universitātei - sekot līdzi tam, kā uzņēmumā tiek realizēts prakses process.
Arī RSU rektors Aigars Pētersons uzskata, ka šī reforma stiprinās Latvijas konkurētspēju starptautiskajā vidē, kā arī ļaus augstskolām sadarboties un samazināt izmaksas.
Savukārt LBTU rektore Irina Arhipova papildus vienotajai prakšu pārvaldības sistēmai saredz ieguvumus no vienotas studentu identifikācijas sistēmas, kā arī aptauju un novērtēšanas moduļa, kas ļaus operatīvi iegūt studentu viedokli par dažādiem jautājumiem.
Studiju vides modernizācijas projektu vēl jāapstiprina valdībā. Sagaidāms, ka tas varētu notikt februārī.