Kā norādīja vēstnieks, pēc tam, kad jūlija sākumā Kanādas premjerministrs Džastins Trudo Varšavas NATO samitā paziņoja, ka Kanāda ir gatava uzņemties nozīmīgo ietvarnācijas lomu Latvijā, tās nozīme valsts aktuālajā drošības stiprināšanā ir vairākkārt pieaugusi.
"Kanāda te ir kļuvusi par līderi. Bez šaubām, ASV ir un paliek NATO mugurkauls, bet lielo koordinējošo darbu, veidojot šo daudznacionālo kaujasspējīgo bataljonu, Latvijā veiks tieši Kanāda," sacīja Eihenbaums.
Viņš pastāstīja, ka ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS) jau norisinājušās sarunas par to, ko un kā Latvijas diplomātiskais dienests varētu darīt, lai šo bataljonu izveidošana un izvietošana šeit notiktu maksimāli bez sarežģījumiem. Par šo jautājumu lielāka skaidrība būšot tuvākajos divos trīs mēnešos, un izvietošana, visticamāk, notiks nākamgad pirmajā pusē.
"Jau viena cilvēka pārvietošana ir darbietilpīga un rūpīgi plānojama. Arī savus ceļojumus mēs taču pārdomājam - gan loģistiku, gan sociālo drošību. Tomēr te ir runa par bruņotajiem spēkiem, par karavīriem, kuri ieradīsies šeit ar ekipējumu, ar bruņutehniku un citu nepieciešamo, lai būtu pilnībā kaujasspējīgi un varētu veikt tiem uzticētos uzdevumus. Tas ir tāds nebijis vingrinājums mums," atzina pieredzējušais diplomāts.
Eihenbaums arī norādīja, ka joprojām pastāv daudz juridisko jautājumu, iespējams, ka būs arī jāslēdz līgumi. "Un tas šķiet, ka mums ir kaut kas jauns. Arī kanādiešiem šādā aspektā Latvija ir mazāk zināma - viņi ir bijuši šeit uz mācībām un dažādiem vingrinājumiem, bet nav bijuši ilgstoši, nav bijuši uz nenoteiktu laiku," sacīja Latvijas vēstnieks.
Taujāts, kad tieši daudznacionālais kaujasspējīgais bataljons ieradīsies Latvijā, Eihenbaums pieļāva, ka tas notiks, kad "sniegs būs nokusis". Viņš gan piebilda, ka tam ir jānotiek iespējami ātri. "Domājams, ka tas varētu būt pavasarī, noteikti gada pirmajā pusē. Tas tiks rūpīgi izplānots un precīzāk būs zināms jau pavisam drīz - rudenī," viņš pastāstīja.