Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Nav jāatbild ne skolas direktoram, ne priekšniekam

2008. gadā Eiropas Savienībā (ES) bija 11% jauniešu, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, bet laika posmā no 2010. līdz 2014. gadam šis skaits pieaudzis jau līdz 13%, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tādi ir 11% jeb 23 tūkstoši jauniešu. Tieši tāpēc, ka Eiropas līmenī tā izvirzīta kā būtiska problēma, arī Latvijā viena no Labklājības ministrijas (LM) prioritārajām mērķa grupām ir jauni cilvēki, kuri nestrādā un nemācās. Risinājums tiek meklēts ar ES sniegto atbalstu. Piemēram, pērn ES līdzfinansētās aktivitātēs Latvijā iesaistījušies vairāk nekā 15 tūkstoši jauniešu.

Bez darba un nemācās 

Pamatskolas izglītība, 25 gadi, šobrīd nestrādā un nemācās - tādā situācijā patlaban ir Konstantīns. Nav gan tā, ka viņš nekad nav mēģinājis pelnīt - jau pēc 9. klases izlēmis tālāk nemācīties un sākt strādāt. Līdz ar to roka iemēģināta gan celtniecībā, gan ražošanā, tomēr jau atkal attapies situācijā, kad jādodas uz Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), lai iestātos bezdarbniekos. Kāpēc pametis savu pēdējo darba vietu, viņš pamatot nespēj, taču iepriekš iemesls esot bijusi vēlme pēc pārmaiņām.

Par galveno šķērsli, lai iegūtu jaunu darbu, puisis uzskata nepietiekamo izglītību. "Ar deviņām klasēm ir ļoti grūti atrast darbu pat caur paziņām, bet caur internetu - liekas, tas vispār ir nereāli. Aizsūtīju daudzus CV, bet bez atbildes," stāsta Konstantīns. Vairāk gan viņš vēloties iemācīties ko jaunu, nevis strādāt, tāpēc šobrīd gaida rindā uz autoatslēdznieku kursiem, ko piedāvā bezdarbniekiem, taču rinda ir gara. Arī bezdarbnieku pabalstu viņš patlaban nesaņem. Tomēr jaunais vīrietis dzīvo viens, un katru nedēļu dažādiem izdevumiem viņam nepieciešami aptuveni 150-200 eiro - naudu, kaut nelabprāt, dod vecāki un tiekot meklētas iespējas arī piepelnīties.

Līdzīgā situācijā ir Edzis (puisis lūdz lietot segvārdu) - arī viņam ir deviņu klašu izglītība. 21 gadu vecais Edzis gan vēl dzīvo kopā ar vecākiem, taču arī viņam darba pieredze jau esot, jo 16 gadu vecumā bijis spiests meklēt darbu. Atskatoties uz skolas laiku, puisis atzīst, ka nav bijis no tiem, kuriem patīk mācīties, nekad nav domājis par savu nākotni un iespējamo profesiju. Taču tas neesot bijis tāpēc, ka ar mācībām neietu, vienkārši nav gribējies vērt vaļā grāmatas. "Es visu uztvēru pārāk vienkārši. Ja tagad varētu pagriezt laiku atpakaļ, ticiet man, es noteikti būtu turpinājis mācīties vidusskolā un gājis vēl tālāk," piebilst puisis. Bez darba viņš ir jau trīs mēnešus - kopš pārtraucis darba attiecības Holandē. Taču Edzis nav gatavs strādāt jebkur.

"Pagaidām neizvēlos jomas, bet gan samaksu, un izvērtēju, vai esmu piemērots darbam. Ja esi samierinājies ar mazumiņu un, piemēram, esi gatavs strādāt veikalā, tad darbu dabūt ir viegli. Cilvēki nemitīgi rotē tādās vietās. Bet, ja vēlos strādāt "eksotiskā" darbavietā, piemēram, elektromontāžas uzņēmumā, darba devējs priekšroku dos cilvēkam ar specifiskām zināšanām. Mans šķērslis ir mana izglītība," uzsver puisis.

Pabalsti nav motivācija 

Tāpat kā Konstantīns, arī Edzis ir iestājies bezdarbniekos, lai izmantotu kursus un karjeras konsultācijas, taču pabalstu nesaņem. LM Dienai norāda, ka bezdarbnieku pabalstu saņem ļoti neliels skaits jauniešu, jo parasti šiem cilvēkiem nav bijusi pietiekami ilga darba pieredze. Arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāve Iveta Daine paskaidro, ka jaunietim pabalsts nepienākas, ja nav izpildīti pamata nosacījumi - vismaz viens gads darba stāža un deviņus mēnešus veiktas sociālās iemaksas pēdējā gada laikā. Līdz ar to pabalstu saņemšana Latvijā ierasti nav galvenā motivācija, lai jaunietis nestrādātu un nemācītos.

Pēc NVA sniegtās informācijas, galvenie iemesli, kāpēc jaunieši nestrādā un nemācās, ir motivācijas un izglītības trūkums, kā arī nepietiekamā darba pieredze. Edzis gan uzsver, ka viņa motivācija ir darba samaksa: "Kamēr maksā, tikmēr strādāju ar prieku, bet, kad sākas problēmas, tad labāk savlaicīgi meklēju citas alternatīvas."

Situācija līdzīga ir arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Lai gan nosacījumi ir dažādi, lielākoties tomēr arī citur ir nepieciešams konkrēts darba stāžs un jābūt veiktām sociālajām iemaksām.

Jauniešu garantija 

Tam, ka par lielo skaitu jauniešu, kuri nestrādā un nemācās, ir jāuztraucas, liecina Eurofound 2011. gada aprēķini - zaudējumi, ko ES rada šī konkrētā iedzīvotāju grupa, mērāmi aptuveni 153 miljardu eiro apmērā. Valstu līmenī visaugstākās absolūtās izmaksas ir Itālijā, kam seko Francija un Lielbritānija, attiecīgi 32,6 miljardi, 22 miljardi un 18 miljardi eiro. Savukārt Latvijā ikgadējie zaudējumi sasniedz vairāk nekā 2% no IKP.

Lai meklētu efektīvus risinājumus, pērn visās ES dalībvalstīs ieviesta Jauniešu garantijas programma. Tas nozīmē, ka jauniešiem ir iespēja saņemt dažādus atbalsta pasākumus. Piemēram, ja tiek secināts, ka cilvēkam trūkst izglītības, viņam palīdz integrēties atpakaļ izglītības sistēmā. Savukārt, ja izglītība ir atbilstoša, tiek piedāvāts atbalsts, lai jaunietis nonāktu darba tirgū. LM Darba tirgus politikas departamenta pārstāve Aļona Nikolajeva Dienai gan norāda, ka, strādājot ar jauniešiem, jāņem vērā, ka viņi vēlas ātru savas problēmas risinājumu, līdz ar to konkrētos cilvēkus NVA redzeslokā ir iespējams noturēt aptuveni trīs mēnešus. Šajā laikā darbs ar šo grupu tiek plānots īpaši intensīvs. Visu mērķa grupu gan tik un tā aptvert nav iespējams, jo daudziem trūkst motivācijas un vēlmes iesaistīties. Tomēr, piemēram, pērn šo iespēju izmantojuši vairāk nekā 15 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Līdz 2020. gadam šāda veida aktivitātēm paredzēti aptuveni 60 miljoni eiro, no kuriem puse tiek segta no ES līdzekļiem.


 sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas