Ārējie nāves cēloņi Latvijā joprojām ir nopietns sabiedrības veselības izaicinājums – astoņu gadu laikā tie veidojuši aptuveni sešus procentus no visiem nāves gadījumiem valstī. No 2018. līdz 2022. gadam pašnāvību, satiksmes negadījumu, smagu traumu, noslīkšanas un citu ārējo nāves cēloņu dēļ bojā gājuši vairāk nekā 5800 cilvēku.
Tas konstatēts informatīvajā ziņojumā, ko valdība akceptēja šīs nedēļas sēdē. Ziņojumā arī norādīts, ka laika posmā līdz 2027. gadam Valsts kanceleja, sadarbojoties ar Veselības ministriju, citām ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, apzinās jaunākās tendences un efektīvākos risinājumus, lai palīdzētu visām iesaistītajām pusēm koordinēt centienus ārējo nāves cēloņu izraisītas mirstības samazināšanā. Šim nolūkam veidos darba grupu.
Arī citi dati
Pētījuma izstrādi koordinējusi Valsts kanceleja, un to valdībai akceptēšanai iesniedza Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), nevis kāda no ministrijām. Šāda dokumenta sagatavošanu paredz E. Siliņas vadītās valdības deklarācija, kurā ir solījums veicināt «sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu». Nedrošības galējā izpausme ir cilvēka dzīvības izdzišana, tāpēc valdības rīcības plāns paredz, ka Valsts kanceleja iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pasākumiem mirstības mazināšanai ārējo nāves cēloņu (ĀNC) dēļ.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 29. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60