Portāls vēsta, ka no viņām 153 ir virsnieces, 394 instruktores un 217 kareives vai dižkareives. Bruņotajos spēkos strādā arī 279 civilās darbinieces.
Procentuāli, visvairāk sieviešu dien nodrošinājuma pavēlniecībā – 40%, mācību vadības pavēlniecībā – 27,2% un gaisa spēku aviācijas bāzē – 22,84%. Jūras spēku flotilē dien 12,63%, savukārt Zemessardzē, tikai no profesionālā dienesta karavīru skaita, – 18,37%. Vismazāk sieviešu ir Sauszemes spēku kājnieku brigādē – 9,24%.
Aptuveni ceturtā daļa karavīru sieviešu darbs saistīts ar personāla vai lietvedības jautājumiem. Populāras specialitātes sieviešu vidū ir arī apgāde, medicīna , finanses un ekonomika.
Starptautiskajās operācijās līdz šim ir piedalījušās 119 sievietes, kas ir 5,2% no kopējā operācijās pabijušo karavīru skaita. No 177 šobrīd operācijās dienošajiem bruņoto spēku karavīriem 7 ir sievietes.
2010. gada sākumā bruņotajos spēkos dienēja 801 sieviete jeb 17,44% no kopējā personālsastāva skaita, 2009.gadā – 887 sievietes jeb 17,38%, bet 2008.gadā – 871 sievietes jeb 17,72%, 2007.gadā – 861 sieviete jeb 17%, 2006.gadā – 833 sievietes jeb 18,19%, bet 2005.gadā – 758 sievietes jeb 17,25%, 2004.gadā – 703 sievietes jeb 17,72%, 2003.gadā – 742 sievietes jeb 18,95% un 2002.gadā – 681 sieviete jeb 18,25%.
Citu NATO dalībvalstu bruņotajos spēkos sieviešu skaits sasniedz vidēji 8 – 13%. Savukārt kaimiņvalstī Lietuvā dien 11%, Igaunijas regulāro spēku vienībās – 13% sieviešu.
Portāls ziņo, ka līdz 2007.gadam netika veikti socioloģiskie pētījumi, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par sievietēm, kas dien bruņotajos spēkos. 2007.gada sākumā veiktajā pētījumā Latvijas sabiedrības viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem 30,4% aptaujāto atzina, ka bruņotajos spēkos dien pārāk daudz sieviešu. Savukārt 34,5% aptaujāto šādam apgalvojumam nepiekrita, bet 35,1% aptaujāto bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
2008.gada nogalē veiktajā pētījumā Latvijas iedzīvotāju un viedokļu līderu viedoklis par profesionālo dienestu NBS 30,3% aptaujāto iedzīvotāju atzina, ka bruņotajos spēkos dien pārāk daudz sieviešu, savukārt 76,1%karavīru šādu apgalvojumu noraidīja. Kopumā vērtējot bruņoto spēku atvērtību sievietēm, pētījumā tika secināts, ka karavīri un viedokļu līderi atzīst, ka armija ir piemērota darba vieta sievietēm, kā arī pievienojas viedoklim, ka sievietes var ieņemt līdzvērtīgus amatus kaujas vienībās un doties starptautiskajās operācijās.
Sargs.lv vēsta, ka sievietēm profesionālajā militārajā dienestā Latvijā netiek izvirzītas atsevišķas prasības un noteiktas privilēģijas vai ierobežojumi, tādējādi ievērojot dzimumu līdztiesības principu. Profesionālajā dienestā sievietes tiek pieņemtas uz vispārīgiem noteikumiem, izņemot fiziskās sagatavotības normatīvus, kas sievietēm ir zemāki nekā vīriešiem.
Dienesta gaitā sievietēm un vīriešiem tiek izvirzītas vienādas prasības gan izglītības iegūšanai, gan iecelšanai amatā vai paaugstināšanai dienesta pakāpē. Bruņotie spēki nav noteikuši pieļaujamo sieviešu skaitu vai īpatsvaru, nav noteiktas arī vienības, specialitātes vai amati, kuros nedrīkstētu dienēt sievietes.