LU jau 20 gadu gatavo arābu valodas un kultūras speciālistus, taču ļoti nelielā skaitā. Kā Dienai stāsta LU Āzijas studiju nodaļas vadītājs, asociētais profesors Jānis Priede, jauno studentu uzņemšana notiek vien reizi trijos gados. Šogad pēc ilgāka pārtraukuma bakalaura studiju programmā uzņemti 15 studenti, taču, visticamāk, visi mācības nepabeigs un maģistrantūrā studijas turpinās pavisam neliela daļa. Izņēmuma kārtā tiek plānots interesentus uzņemt arī nākamgad, taču tas atkarīgs no tā, vai valsts piešķirs budžeta vietas. Priede atzīmē, ka beidzot sabiedrībā radusies lielāka izpratne par šo studiju nepieciešamību. Iepriekš tā bijusi vien pašu iniciatīva, bet tagad gaidīts tiek arī finansiālais atbalsts. Speciālisti universitātei ir, taču, ja jāstrādā par mazāku algu nekā skolotājiem, tad ir ļoti grūti viņus noturēt, skaidro profesors.
Runājot par to, vai būs arābu valodas tulki, kas varēs strādāt jau ar pirmajiem bēgļiem, kas ieradīsies Latvijā, Priede atzīst - teorētiski tādi būtu, bet jautājums, cik no viņiem ir palikuši Latvijā, jo par piedāvāto atalgojumu nereti jaunie speciālisti nav gatavi strādāt.
Profesora teikto daļēji apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nesenā pieredze. Izsludinot konkursu uz trim vakancēm patvēruma meklētāju intervēšanai, kur viens no kritērijiem ir arī arābu valodas zināšanas, pieteikušies 38 kandidāti, bet tikai viens vai divi mācējušu arābu valodu. Šajā gadījumā piedāvāta 600 eiro liela alga pirms nodokļu nomaksas.
Latvijas mērķis ir uzņemt tādus patvēruma meklētājus, kuri pārzinātu kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām vai krievu valodu, tomēr patlaban nav skaidrs, vai vispār būs iespējams kaut kāda veida atlasi veikt. Turklāt jebkurā gadījumā tulki būs nepieciešami, norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietniece Ingūna Aire.
Stingrākas prasības būs tiem, kuri tulkos dažādus dokumentus un intervijas patvēruma meklētāju pieteikumu izskatīšanas laikā. Viņiem arī būs jābūt lojāliem un korektiem, lai nesagrozītu informāciju un, piemēram, nedotu padomus patvēruma meklētājiem, ko teikt statusa saņemšanai. Lai to kontrolētu, visas intervijas arī tiks ierakstītas. Savukārt citā laikā ideja ir piesaistīt studentus, izbijušos bēgļus, kuriem ir arābu valodu zināšanas, kā arī brīvprātīgos, kuri būtu gatavi palīdzēt ar tulkošanas darbiem.
Līdz šim ar patvēruma meklētājiem, kuri runā arābu valodā, strādāt sanācis biedrībai Patvērums Droša māja. Tās valdes loceklis Alvis Šķenders Dienai stāsta, ka pagaidām lielu problēmu šajā ziņā nav bijis, jo darba specifika nepieprasa oficiālus tulkojumus. Citādi varētu būt valsts iestādēm.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 15.oktobra, avīzē Diena!